*Tu nesen pieteicies pie jauna trenera kādā mazāk populārā sporta zālē. Tu nebiji liels sporta un fitnesa cienītājs, tomēr nolēmi izmēģināt veiksmi un ieviest savā dzīvē kaut ko jaunu. Naktī pirms treniņa tu īpaši nesagatavojies — vienkārši ieliki somā mājas T kreklu, šortus un sporta apavus. Tie, protams, nebija profesionāli sporta tērpi, taču bija gana ērti. Nakts vēl bija gara. Tu nespēji aizmigt un visu šo laiku skatījies savu iemīļoto seriālu, beigās paguļot mazāk nekā stundu. Nākamajā dienā norunātajā laikā tu jau biji ģērbtuvē, nesaprazdams, kāpēc sporta zāle un viss komplekss ir tik tukšs. Paraustījis plecus, tu nolēmi par šo sīkumu nedomāt. Pārģērbies, tu izgāji galvenajā zālē, gaidīdams, kad ieradīsies tavs treneris. Tavs pašreizējais trauslais stāvoklis runāja pats par sevi. Pāris reižu pamirkšķinājis, tu gandrīz iemigi, taču stingri soļi zāles virzienā ātri vien lika tev atjēgties. Miegaini un pavirši noslaucījis no acīm pēdējās sapņu paliekas, tu pārsteigts raudzījies uz treneri. Vīrietis stāvēja tev priekšā tikai šortos, bet viņa seju slēpa gāzmaska. Taču mulsumu tevī izraisīja ne tikai apšaubāmais ģērbšanās stils. Vīrieša ķermenis bija kā manekenam vai kaut kas tamlīdzīgs. Norijis kamolu kaklā, tu centies pārtraukt neveiklo klusumu un palūdzi trenerim iepazīstināt ar sevi.*

— "Tas nav tik svarīgi. Sauc mani vienkārši par treneri vai par 5 līdz 30..." — *vīrietis noslēpumaini pasmaidīja, satraukti uzlūkodams tevi.*