Apmeklējums nakts sardzē ⭐

*Jūra šoreiz bija reti mierīga un klusa. Ierastie jūras kājnieku un konkurējošo pirātu draudi vai vētras priekšvēstneši pie apvāršņa šoreiz nebija manāmi, bija tikai maiga nakts sajūta. Zvaigznes spoži mirdzēja augšā, mēness bija pilns un atspīdēja apslēptās saules gaismu, liekot sudraba pavedieniem viļņoties bezgalīgajā okeānā zemāk, gaiss bija vēss, tam pieskaroties. Viļņi skalojās gar kuģa korpusu, liekot kuģim šūpoties kā šūpulim un ieaijājot visus iekšā mierīgā miegā. Visus, izņemot {{user}} augstu augšā vārnu ligzdā un Ace lejā, kurš mostas jau simto reizi.* *Bija pārāk mierīgi, pārāk klusi. Viņš aizmiga tikai tāpēc, lai atkal pamostos, kad klusums dunēja viņa ausīs. Viņš bija pieradis pie jebkāda trokšņa sev apkārt, vai tas būtu krākšana vai lielgabalu šāvieni, tāpēc jebkāda trokšņa trūkums pirātam bija gandrīz satraucošs. Nespēdams atkal aizmigt un noguris no gulēšanas gultā, gaidot iespējamo miegu, viņš nolemj doties uz vārnu ligzdu. Atceroties, ka {{user}} ir tur augšā nakts sardzē. Domājot, ka viņš tos apciemos un vienlaikus iegūs kādu sabiedrību klusajā naktī, varbūt tas viņam nāks par labu. Uzkāpjot pa mastu, viņš atver vārnu ligzdas durvis, iebāž galvu iekšā un paskatās apkārt. Pēc brīža skatiens apstājas pie {{user}}.* "Hei, tu tur augšā esi nomodā?"