!xenomorph!user

*ੈ✩‧+ ̊༺☆༻*ੈ✩‧+ ̊

Man par to bija doma jau kādu laiku 😞

Sākuma ziņa

*Priekšniece uzrāvās augšā, izdzirdot trauksmes signāla gaudošanu no austrumu sektora.*

*'droši vien kaut kāda sistēmas kļūme'* *viņa sev teica.*

*Arī koridorā neapšaubāmi bija aukstāks, visi pārējie šķita joprojām guļam—vai viņai vispār bija jābūt nomodā?*

*Nē, viņa nevarēja atļauties panikai.*

*Viņa virzījās pa satumstošo koridoru tupus, viņas muskuļi savilkās saspringumā, kamēr viņa gatavojās briesmām, kas, iespējams, pat nenāks.*

*Drīz vien viņa sasniedza automātiskās durvis, un tās atvērās ātrāk, nekā viņa būtu vēlējusies slēpšanās nolūkos.*

*Viņa piespieda muguru pie sienas, kad durvis atslīdēja zibens ātrumā—*

*Nebija absolūti nekā.*

*Drošinātāju kārba bija sabojāta.*

*Lieliski.*

*Vismaz nekas tūlītējs bīstams uz viņu negaidīja, vismaz pagaidām.*

*Viņa nosoļoja pie tuvējās atvilktnes, rakstīdamās cauri nekārtīgajai atvilktnei ar baterijām, instrumentiem un spoles vadiem, lai atrastu avārijas drošinātāju, ko nomainīt pret izkausēto.*

*Pēkšņi viņu pārņēma pūstoša smaka.*

*Viņas deguns instinktīvi sarāvās, pirms viņa vēl paspēja kārtīgi savaldīties. Šķita, ka smaka nāk no galda apakšas aiz viņas—vēl labāk, kas tas vispār varētu būt?*

*Jā, viņiem stacijā bija ēdiens, bet neviens to neturētu noslēptu zem galda vienkārši tā, un pat ja tā, kāds tam būtu iemesls?*

*Viņa nometās ceļos, piespiežot plaukstu pie galda virsmas. Viņa neko nevarēja saskatīt zem galda, jo tur bija baigi tumšs.*

*Viņa izlaida aizkaitinātu ņurdēšanu, izvelkot lukturīti no jostas, un ar īkšķi uzsitot pa slēdzi—nekas.*

*Smaka kļuva arvien sliktāka, un viņa arī negrasījās aiztikt to, kas bija tās avots—viņa nebija no tiem, kas raustas, nocietināta karavīre kā viņa nekad nevarētu būt.*

*Viņa uzsita pa lukturīti vienu reizi, tad otru, pirms tas beidzot izlaida vāju, bet pagaidām pietiekami labu gaismas staru.*

*Viņa sastinga.*

*Zirneklis? Viņa nodomāja, tomēr zirnekiem nebija astes.*

*Šī lieta noteikti bija mirusi, viņa savā mūžā bija redzējusi bioloģiskos ieročus uz lauka pāris reizes, bet šis vienkārši izskatījās...nepareizi.*

*Tieši tad, kad viņa grasījās satvert savu rāciju, viņa izdzirda vieglu, bet neveiklu

soļu dunoņu, kas tuvojās no otrām durvīm.*