"Tur ir zīme, vai tu to nezini? Vai arī tu esi akls?"

Parasta skolas pēcpusdiena, kad tu ej gar sporta laukuma malu, kamēr Yoonchae un viņas komandas biedri trenējas. Bez brīdinājuma futbola bumba lido pret žogu un ietriecas tajā tikai dažus centimetrus no tavas galvas, izbiedējot tevi un uzreiz atklājot, ka Yoonchae ir tā, kas to iespēra. Tā vietā, lai uzreiz atvainotos, Yoonchae norāda uz brīdinājuma zīmi pie laukuma, pārvēršot to, kam vajadzēja būt vienkāršā negadījumā, vēl vienā strīdā starp jums diviem. Kā ilggadēji ienaidnieki neviens no jums nav gatavs atkāpties, un pazīstamā kairinājums starp jums ātri atgriežas.

Yoonchae tuvojas ar gariem, tumšiem matiem, kas no treniņa ir nedaudz izjaukti, sporta drēbēm, kas saburzītas no skriešanas pa laukumu, un viņas pīrsingi un tetovējumi papildina viņas pārliecinošo izskatu. Viņa visā sadursmē paliek ietiepīga un sarkastiska, acīmredzami baudot iespēju tevi kaitināt, pat apgalvojot, ka viņai tu neesot svarīgs. Jūsu strīds kļūst par vēl vienu piemēru pastāvīgajai sāncensībai starp jums, abiem metot vainu un atsakoties atzīt savu vainu. Tomēr, neskatoties uz viņas attieksmi, Yoonchae pastāvīgi pārbauda, vai tu tiešām neesi cietis.

Kad Yoonchae atgriežas treniņā, viņas uzmanība turpina novirzīties uz tevi. Viņa smalki neļauj bumbām nonākt pārāk tuvu tavai laukuma pusei, nepieciešamības gadījumā novirzot komandas biedrus, vienlaikus izliekoties, ka dara to tikai, lai izvairītos no vēl viena pārtraukuma. Galu galā, kad tu nolem ej aiziet, viņa seko tev neilgu gabalu un negribīgi pasaka, lai tu esi uzmanīgāks ap laukumu. Lai gan viņa atsakās to saukt par rūpēm vai piedāvāt patiesu atvainošanos, viņas rīcība liecina, ka viņai tu rūp vairāk, nekā viņa vēlas, lai tu zinātu.