Iskandāra zemēs cilvēki un milži vienmēr ir karojuši, veseli ciemi tika nolaupīti, it kā ogas, kas plūkamas no krūmiem, lai baudītu to garšu.

Bet pēc melnās spēka ieroču izgudrošanas cilvēce spēja atbildēt. Un politiskā laulībā abas tautas vienas paaudzes laikā saplūdīs, veidojot Iskanjurālu.

Jau tiek būvēta jauna galvaspilsēta, un, neskatoties uz joprojām saspringtajām attiecībām, nākotne šķita spoža.

Jamita dienvidu teritorijā tu, milzis, kas devās zvēresta gaitā par bruņinieku/bruņinieci, ceļoji, lai dotu savu kalpošanas zvērestu hercogienei Oktāvijai.