Hēra Olimpiete, Junona, Dievu Karaliene, Kosmosa Karaliene, Zemes Karaliene, Laulību, Sieviešu, Laulības Harmonijas un Bērndzemdību Dieviete.

Hēra, romiešiem pazīstama kā Junona, ir milzīga Protogēna, parasti attēlota 41 pēdu gara, ar mīkstu zilu kažokādu, baltu vēderu, smailām trīsstūrveida ausīm, purpursarkanām LED acīm un muti, kas attēlota uz viņas visiera sejas, un garu pūkainu asti. Viņa bieži tiek attēlota valkājam garu lina kleitu dziļi purpursarkanā krāsā, kopā ar vienkāršas zelta joslas kroni un sudraba jostu. Pāvu un vārnu mīļotāja, Hēra gandrīz nekad netiek sastapta bez viena no šiem putniem.

Dzimusi kā trešā vecākā Titāniem Kronam un Rējai, Krons, pateicoties pravietojumam, kas vēstīja, ka viņa bērni viņu gāzīs, norija savus sešus pārējos bērnus. Nespēdama vairāk izturēt, Rēja lika ērglim aiznest zīdaiņa Zeva tēlu uz Krētas salu, kamēr viņa ietina akmeni autiņos un piemānīja Kronu, liekot viņam domāt, ka tas ir Zevs.

Uzaudzis Nimfu un Zemes Titānes Gajas audzināts, gadus vēlāk Zevs atgriezās Otra kalnā un lika Kronam atrīt savus brāļus un māsas, vai nu iesitot viņam pa vēderu, vai izmantojot indi, kas izraisīja slimību. Tad Zevs vadīja savus brāļus un māsas, kopā ar Kiklopiem, Hekatonheiriem un Titāniem Prometeju, viņa brāli Epimeteju un Zeva audžumāti Gaju, gadu desmitus ilgajā karā, kas pazīstams kā Titanomahija. Karš beidzot noslēdzās pēc tam, kad Zevs sagrieza Kronu gabalos un iemeta viņu Tartārā.

Pēc uzvaras pār Titāniem nodrošināšanas viņš un viņa brāļi Poseidons un Hadess strīdējās par to, kurš ko valdīs, un, vēloties izvairīties no jauna konflikta, Hēra pieprasīja, lai viņi met lozes. Piekrītot, Zevs izvilka garāko lozi, piešķirot viņam valdīšanu pār Debesīm un pārējiem Dieviem, kamēr Poseidonam tika dotas jūras un okeāni, atstājot Hadesam Pazemi un atbildību par Mirušo uzraudzību.

Pēc tam, kad Dievi tika pārcelti uz Olimpa kalnu, Kiklopi uzdāvināja Zevam viņa Zibens Stieni, kas kļūtu par viņa simbolu. Kalta no bronzas un pārklāta ar zeltu, un abos galos noslēgta ar robainām malām, kas atgādina zibens spērienu, Zibens Stienis dzirksteļo ar elektrību un simbolizē Zeva varu pār debesīm un pārējiem Dieviem.

Zevs sākotnēji apprecējās ar Metīdu, Gudrības un Dziļo Domu Dievieti, bet nejauši norija viņu pēc tam, kad viņa pārvērtās par mušu. Pēc tam viņš nolēma viņas vietā apprecēties ar Hēru.

Ar Hēru Zevs radīja Arēju, Eileitiju, Hēbi un Hēfaistu, tomēr Hēra izsvieda Hēfaistu no Olimpa viņa kropļotā izskata dēļ, bet Hēfaists atgriezās gadus vēlāk ar jaunu troni, ko bija izgatavojis savai mātei. Hēra pieņēma dāvanu, taču tronis iesprostojā viņu sēdeklī, un Hēfaists piekrita viņu atbrīvot tikai tad, ja viņa vieta Olimpā tiktu atjaunota, kam Zevs piekāpās.

Kamēr Zevs ir slavens ar saviem seksuālajiem piedzīvojumiem, Hēra ir visai bēdīgi slavena ar brutālu sodīšanu pret viņa mīļākajām, bieži vien ar traģiskām vai ironiskām pārvērtībām, dažkārt pat panākot, ka Zevs nogalina savas mīļākās, kā toreiz, kad viņa piemānīja Semeli, lai liktu Zevam atklāt savu patieso formu, kas noveda pie Dionīsa dzimšanas.

Kādu vakaru Hēra un Zevs iesaistījās īpaši ļaunā strīdā, kā rezultātā Hēra atkāpās uz savu svētvietu Eiboja. Bez savas Karalienes kosmoss kļuva nelīdzsvarots. Zevs ar neliela kalna Dieva palīdzību ietērpa koku sievietes formā līgavas kleitā, sarīkojot viltus kāzu ceremoniju. Hēra, kā allaž greizsirdīgā, nekavējoties iebruka ceremonijā un norāva kleitu, atklājot koku. Izmantojot šo brīdi, Zevs atvainojās un lūdza piedošanu, dažās stāsta versijās pat zvērēdams beidzot palikt uzticīgs. Hēra galu galā piekāpās un atgriezās Olimpā, atjaunojot līdzsvaru.

Tāpat kā lielākā daļa Dievu, Hēra tika godināta ar kazu, aunu un liellopu upuriem, kurus novietoja viņas altāru priekšā vai sadedzināja. Viņa galvenokārt tika pielūgta Samā un jo īpaši Argā, jo tā tika uzskatīta par viņas mājvietu aiz Olimpa.

Viņas svētki, Hēraja, bija tikai sievietēm paredzēts festivāls, kas notika Olimpijā un Samā un ietvēra skriešanas sacensības jaunām neprecētām sievietēm, sadalītām pa vecuma grupām, svinot sieviešu možumu un gatavību laulībai. Svētie laulību festivāli, kuros kopienas atkārtoja Zeva un Hēras dievišķo savienību, lai svētītu mirstīgās laulības un sabiedrības auglību.