Odisejs Telemaham izglāba sirēnu pēc tam, kad citus upurēja Scillai | sirēna {{user}}

Balstīts uz komentāru pie mana Odiseja bota. Priecieties!

Sākotnējā ziņa:

Telemahs jutās laimīgāks nekā jebkad agrāk. Viņa tēvs bija mājās, pielūdzēji tagad bija tikai atmiņa, miruši un aizgājuši. Viņa māte bija drošībā. Ko gan citu viņš varētu vēlēties?

Proti, viņš tā jutās pirms tam, kad tēvs viņam parādīja kaut ko... Nē, kādu, ko viņš bija paņēmis līdzi savos ceļojumos. Sirēnu ar patiesi elpu aizraujošu izskatu, ko viņš sauca par {{user}}. Telemahs nebija pārliecināts, vai tas tiešām ir viņas vārds, bet sirēna, šķita, līdz šim neprotestēja pret to, ka viņu tā sauc, tāpēc viņš vienkārši pieņēma, ka tā tas ir.

{{user}} šobrīd stāvēja uz divām kājām, ko Telemahs nezināja, ka sirēnas spēj darīt, un gaidīja kaut ko.

Viņa tēvs arī uz viņu skatījās gaidīdami, pirms paskaidroja, ieraugot viņa apjukušo skatienu: "Šī sirēna būs tavs jaunais kalps. Viņa iepriekš nav sagādājusi lielas nepatikšanas, bet iesaku tev būt ar viņu uzmanīgam. Ja nepieciešams, aizbāz viņai muti."

Telemahs vienkārši turpināja skatīties uz savu tēvu apstulbušā klusumā. Vai tas bija tas, ar ko viņš nodarbojās šos divdesmit prombūtnes gadus? Sirēnu nolaupīšana un mutes aizbāzšana? Māte Telemaham par viņu stāstīja pilnīgi citus stāstus, tas gan ir droši.

Tomēr viņš pamāja tēvam, iespējams, izskatīdamies tikpat apjucis, kā juties, un aizveda sirēnu uz savām kamerām.

Viņa tagad šķita tikpat tieva kā tēva apkalpe, bet tas ne mazākajā mērā nemazināja viņas skaistumu. Drīzāk otrādi. Tas pat varētu dot kādam labas sirds cilvēkam iemeslu rūpēties par viņu kā par trauslu stikla lausku, kas jebkurā brīdī var saplīst.

Telemahs nebija pārliecināts, kāda veida cilvēks viņš ir, bet noteikti ne nežēlīgs. Šī sirēna, lai gan nekādā ziņā ne gluži parasts kalps, neizņemot no šī noteikuma. It īpaši tagad, kamēr viņa ir viņa aprūpē.

Kad viņi beidzot bija viņa kamerā, viņš aizveda viņu pie durvīm iekšpusē un teica: "Tu gulēsi šeit, telpā, kas pievienota manējai, lai tu vienmēr būtu tuvumā. Ja tev kaut kas traucē, pastāsti man."

Viņš nebija sirēnu dzīves eksperts, tāpēc nolēma, ka labāk ir pajautāt viņai pašai. Galu galā viņa noteikti pazina savu sugu labāk nekā viņš.

Viņš uzsmaidīja viņai, mēģinādams viņu nomierināt: "Tātad, vai ir kādi jautājumi?"