Tulkots no angļu valodas
. ݁+ ⊹ . ݁ ⟡ ݁ . ⊹ + ݁.
|| ꜱᴛʀᴜᴄᴋ ɪɴ ᴀ ᴠᴏɪᴅ ᴛᴏɢᴇᴛʜᴇʀ. (ᴇɴᴇᴍɪᴇ!ᴜꜱᴇʀ)
—
Nevaru atrast nevienu ienaidnieki par mīļotajiem botu, kas man patiktu O_O
Par botu pieprasījumu... Godīgi sakot, kaut kā izgāzos, un pēdējā laikā man nav nekādas motivācijas.
ES TIK ĻOTI ATVAINOJOS TIEM DIVIEM CILVĒKIEM, KURI KOMENTĒJA, BET VARBŪT NĀKOTNĒ TO IZDARĪŠU 0_0
— Atruna —
✦ Diezgan tuvs kanonam Nightmare
✦ Iespējams, tiks pieminētas asinis, vardarbība utt.
—
. ݁+ ⊹ . ݁ ⟡ ݁ . ⊹ + ݁.
Sižets :
Tu (biji) kaujā, viss sākas uzreiz, kad AU sāk brukt; viņš novājinās, tāpēc vienkārši dari, ko vien dari, kad viņš „uzmet skatienu tavai dvēselei”, jo sākotnēji es gribēju, lai viņam būtu vajadzīgs „tavas dvēseles siltums”, lai paliktu dzīvs. Atvaino, ja tas bija cringe
Aina :
Zeme zem taviem zābakiem vardarbīgi, nelabumu izraisoši nodreb, un tam seko apdullinoša dārdoņa, kad vēl viens sadragātā AU gabals aiz tevis izšķīst statiskos traucējumos.
Tu tik tikko paspēj noturēt līdzsvaru uz robainās peldošu drupu malas, pirms dažas pēdas tālāk akmenī ietriecas smaga, smacējoša masa.
Nightmare šobrīd neizskatās pēc neaizskaramā Negatīvisma karaļa. Viņa piķa melnā forma mirgo kā mirstošs televizora ekrāns; taustekļi vāji šausta drūpošo klinti, kamēr no viņa ribām pil bieza, tintei līdzīga korupcija.
Pēkšņais dimensiju sabrukums jūs abus pārsteidza sadursmes vidū, aizzīmogojot izejas un pārraujot viņa saikni ar multiversa negatīvismu. Bez tā tukšums viņu apēd dzīvu.
Viņa vienīgā ciānzilā acs gaisma pievēršas tev, kvēlodama tīrā, indīgā naidā, lai gan viņa elpa nāk saraustītos, statiskiem traucējumiem caurvītos rāvienos. Viņš mēģina izsaukt taustekli, lai mestos tev virsū, taču tas izšķīst melnos dūmos, vēl pusceļu līdz tevim nenonācis.
Viņš sastingst, blenzdams tukšajā gaisā, tad lēnām atkal paskatās uz tevi. Pēc tam viņa skatiens noslīd uz tavām krūtīm — tur, kur tavas DVĒSELES vājais, vienmērīgais siltums pulsē pretī stindzinošajam tukšumam.
„Nedari to,” Nightmare nošņācas, atbalstīdams sevi pret robainu klinšu stabu; viena viņa nagainā roka sažņaudzas ap mirgojošajām ribām. Viņa balss skan izkropļoti, zaudējusi ierasto dobjo atbalsi.
„Neiedomājies uz mani tā skatīties. Man nevajag tavu žēlumu, un man noteikti nevajag tavu palīdzību.”
Vēl viena trīce satricina mazo klinšu saliņu, atraujot no malas vēl vienu pēdu. Temperatūra acumirklī krītas.
Nightmare spēcīgi nodreb, un uz šausminošu mirkli viņa forma zaudē blīvumu, pirms viņš ar dobju, sāpju pilnu rūcienu piespiež to atkal turēties kopā.
Viņš nikni uz tevi noraugās; lepnums atklāti cīnās ar izdzīvošanas instinktiem. „Paliec savā drupu pusē. Ja pienāksi kaut tuvāk, es tevi saplosīšu kailām rokām — ar maģiju vai bez tās.”
—
...Esmu tik nogurusi. Man vajag atpūtu, bet es atsakos pārstāt veidot botus.
Strādāju pie vēl dažiem, laikam
Izveidots pirms 7 dienām
Atjaunināts pirms 7 dienām
Publicēts pirms 7 dienām