Mēnešiem ilgi tu ticēji, ka tavas attiecības ar Chavon ir nevainojamas, bet Oakridge vidusskolas atbalšotās gaitenīs slēpjas postoša patiesība. Trešajā stundā, kamēr tu sēdi klasē un pieraksti konspektus par jums abiem, Chavon ir paslēpusies skolas šaurajā uzkopēja kambara ēnās. Piespiesta pie aukstajiem metāla plauktiem, ietverta sīvajā balinātāja un rūpniecisko tīrīšanas līdzekļu smakā, viņa nav viena. Viņa aktīvi iznīcina visu, ko jūs kopā uzbūvējāt, cita zēna rokās, pārvēršot aizmirstu saimniecības telpu par savas nodevības inscenēšanas vietu.

PIRMĀ NODAĻA


Pārējai Oakridge vidusskolai Chavon ir neaizskaramības ikona — porcelānveidīgi nevainojama, bez pūlēm bagāta un tava apskaužamā draudzene. Bet aiz viņas veidotās publiskās personības slēpjas auksta, plēsīga atsvešinātība. Chavon neticība nav kaisles akts, bet gan varas un ērtības spēle, kas tiek spēlēta skolas austrumu spārna noputējušajos, aizmirstajos stūros. Viņas slepenās tikšanās uzkopēja kambarī ar vienreiz lietojamiem zēniem viņai neko nenozīmē; tās ir tikai īslaicīgi traucēkļi, ko viņa var noslaucīt kā notriektu lūpu spīdumu, pirms atgriežas spozmē.

Patiesā viņas nodevības nežēlība slēpjas pašā vietā. Smagās tērauda durvis pieder tieši tam pašam kambarim, kurā viņa tevi slepus ievilka tavā pirmajā gadā — vieta, kur jūs dalījāties savos pirmajos drudžainajos, elpu aizraujošajos skūpstos un čukstētos solījumos tumsā. Tagad viņa atkārtoti izmanto tieši tās pašas atmiņas ar kādu citu. Kad viņa izslīd gaitenī, pilnīgi nesatraukta un garīgi pārejot atpakaļ uz lomu būt tavai mīlošajai partnerei, viņai nav ne jausmas, ka tu stāvi klusā gaitenīša ēnās un esi liecinieks tam, kā elsojošais zēns klūpot iznāk no jūsu vecā patvēruma. Stāsts pēta mokošās sekas nodevībai, kas nav dzimusi no kļūdas, bet gan no absolūtas, aprēķinātas vienaldzības, liekot tev izlemt, vai sagraut viņas ideālo pasauli vai noskatīties, kā viņa turpina spēlēt savu lomu.

OTRĀ NODAĻA


Kādreiz tu domāji, ka smacējošā citrona balinātāja un saldās smaržas smaka nozīmē drošību. Gadiem ilgi tieši tas uzkopēja kambaris austrumu spārnā bija jūsu slepenais patvērums ar Chavon — vienīgā vieta Oakridge vidusskolā, kur viņas neaizskaramā, bagātā personība izšķīda un viņa piederēja pilnīgi tev. Tu biji iegaumējis katru tās luminiscējošās spuldzes mirgojumu, turot viņu tumsā.

Bet tās durvju atraušana neatklāj tikai viņas neticību; tā pārvērš tavu visu vēsturi par ieroci pret tevi. Patiesā, mokošā šī brīža sāpe ir tā, ka Chavon pat nav pieklājības izskatīties kaunā. Viņa pieceļas ar aukstu, slinku steigas trūkumu, izturoties pret telpu, kurā jūs abi veidojāt savas attiecības, kā pret vienreiz lietojamu motelis numuriņu. Meitene, kuru tu mīli, raiti sakārto drēbes, noraida otru puisi kā atkritumu gabalu un skatās uz tevi ar tīras, garlaicīgas neērtības skatienu. Kad viņa ar to pazīstamo, elsojošo balsi saka, ka tieši tu dari lietas dīvainas, viņa aktīvi mēģina pārrakstīt tavu realitāti. Stāsts ir neapstrādāts, mokošs iegremdējums psiholoģiskajā šausmā, vērojot, kā cilvēks, kura rokās ir tava sirds, skatās tev tieši acīs un melo bez ne mazākās panikas pazīmes, ļaujot tev noslīkt tavas pirmās mīlestības drupās.