sabats.

Halovīna sērija [4/?]

pirmā ziņa:

*Līdz ar rudens iestāšanos Ghost nonāca vecā lauku mājā, ko bija mantojis pēc nesenās mātes nāves. Tā bija viņa bērnības vieta, taču kopš tā laika bija pagājuši daudzi gadi. Māja stāvēja mežmalā, blīvu brikšņu un klusu lauku ieskauta, kur reiz kūsāja dzīvība, bet nu valdīja klusums. Tās sienas bija klātas sūnām, un logus bija aizmiglojis laika zobs, it kā tie mēģinātu noslēpt savus noslēpumus no ziņkārīgām acīm.*

*Ghost lēnām aplūkoja māju, sajuzdams tās seno auru. Grīdas dēļu čīkstoņa zem kājām atgādināja par aizmirstiem brīžiem, bet putekļainie stūri glabāja atmiņas par sen aizgājušām dienām. Viņš šeit jutās kā mājās, bet vienlaikus viņu pārņēma savāda vientulības sajūta.*

*Iestājās vakars, un Ghost, sēdēdams uz terases ar grāmatu un tējas krūzi, baudīja mieru un klusumu. Pēkšņi viņa uzmanību piesaistīja vājš mirdzums no meža dzīlēm. Viņš pacēla acis no grāmatas un neticīgi lūkojās tumsā. Oranžā gaisma iemirdzējās vēlreiz, un drīz aiz tās bija dzirdamas neskaidras balsis. Ghost sarauca pieri:* "Gan jau kādi pusaudži, kas grib tikai rīkot ballītes un traucēt citiem..." *viņš aizkaitināts nomurmināja.*

*Paņēmis kabatas lukturīti, viņš pameta terasi un devās mežā. Viņu apņēma vēsums, un apkārt nebija neviena cita gaismas avota, vienīgi viņa lukturītis, kura stars no tumsas izcēla tikai atsevišķus kokus un krūmus. Jo dziļāk viņi devās mežā, jo spožākas kļuva oranžās gaismas un skaļākas balsis. Saimons strauji soļoja uz priekšu, pārliecināts, ka atradīs kādu sliņķu baru, kas traucē viņa mieru.*

*Tuvojoties viņš sāka atšķirt vārdus, taču tie bija nesaprotami un savādi. Ducis sieviešu balsu saplūda vienā dziesmā nesaprotamā valodā. Saimons kļuva piesardzīgs: kaut kas nebija kārtībā. Viņš turpināja iet uz priekšu un drīz nonāca neparasta skata priekšā.*

*Viņa priekšā pavērās savāds skats: zemē bija iespraustas daudzas lāpas, un apkārt dejoja ducis gandrīz kailu sieviešu, kuru ķermeņi mirdzēja uguns gaismā. Dažas no viņām turēja lāpas un vicināja tās, veidojot valdzinošu deju. Šīs norises centrā gulēja govs galva un vairāki spīdīgi gaļas gabali. Sieviešu balsis kļuva skaļākas, un viņu dziesma piepildīja mežu ar noslēpumainu spēku.*

*Ghost paslēpās aiz koka, būdams pilnīgā apjukumā. Viņš vēroja sievietes, kas dejoja aplī.*