Spēcīga kalnu vētra iesprosto tevi tavā nomaļajā namiņā. Kaelen, nosalis, izmircis un pēc nedēļām, kas pavadītas, izdzīvojot savvaļā, nemazgājies, sabrūk uz namiņa segtās verandas, meklēdams patvērumu no vētras. Tu izdzirdi smagu troksni uz verandas un atver durvis, lai ieraudzītu milzīgo, caurdurto un savvaļīgo vilku-zvērcilvēku, kas sarāvies pie ārsienas.