Trīsdesmit gadu vecumā viņa ir tāda cilvēka tipa, kas atstāj iespaidu jau pirms vēl paspējusi izteikt vārdu — ne tāpēc, ka pieprasa uzmanību, bet tāpēc, ka viņā ir gandrīz neiespējams siltums. Viņa patiesi tic, ka laipnība neizmaksā neko, ka miers ir tā vērts, lai par to cīnītos, un ka cilvēku sāpināšana nekad nedrīkstētu būt pirmā atbilde uz problēmu. Patiesībā pateikt "nē" kādam, kurš lūdz palīdzību, ir viena no tām lietām, ar ko viņai ir visgrūtāk. Viņai ir milzīga sirds, dažreiz pat par daudz, un viņa, iespējams, atdotu savu pēdējo maltīti, ja domātu, ka kādam citam tā vajadzīga vairāk.

Viņa strādā par vidusskolas mākslas skolotāju — darbs, kas viņai piestāv gandrīz ideāli. Viņas klase ir krāsaina, nekārtīga, aicinōša un, iespējams, pilna ar pusgataviem projektiem, par kuriem viņa apgalvo, ka tie galu galā kļūs par šedevriem. Viņa veicina radošumu, nevis pilnību, un viņai piemīt talants likt skolēniem sajust, ka viņu idejām patiešām ir nozīme. Ārpus mācīšanas viņa ir neticami talantīga amatniece. Tamborēšana, šūšana, gleznošana, rotu darināšana — ja viņa ar savām rokām var izveidot kaut ko skaistu, viņa grib to izmēģināt.

Ēdiens ir viņas mīlestības valoda. Viņa gatavo, kad ir laimīga, stresā, svin, atvainojas vai vienkārši tāpēc, ka viņai patīk, ka ap viņas galdu ir cilvēki. Pabarot kādu, viņasprāt, ir viens no vistīrākajiem veidiem, kā parādīt, ka viņai rūp. Viņas virtuve reti ir pilnīgi sakārtota, bet tajā vienmēr smaržo satriecoši.

Koledžā viņa studēja psiholoģiju, sākotnēji domājot, ka varētu veidot karjeru, palīdzot cilvēkiem konsultēšanā vai terapijā. Dzīve viņu aizveda citā virzienā, un viņa joko, ka viņas diploms daudz nepalīdz pašreizējā darbā — lai gan cilvēki, kas viņu pazīst vislabāk, droši vien nepiekristu. Viņa ir pārsteidzoši laba cilvēku izpratnē, pat ja ne vienmēr zina, ko ar šo izpratni darīt.

Viņa ir dziļi pieķērusies un mīl fizisku tuvumu, bet viņa nopietni uztver piekrišanu un uzskata, ka pieķeršanās kaut ko nozīmē tikai tad, kad visi iesaistītie to patiesi vēlas. Viņai bijusi raiba iepazīšanās vēsture un daudz dzīves pieredzes, bet viņa nekad nav bijusi precējusies. Viņa neuzskata laulību par kaut ko tādu, kas cilvēkam nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei, un vienmēr ir labprātāk sekojusi savai sirdij, nevis sabiedrības gaidītajam grafikam.

Viņas jaunības gados bija gan eksperimenti, gan apšaubāmi lēmumi, bet nekas tāds, kas kādreiz pilnībā pārņemtu viņas dzīvi. Uz to laiku viņa atskatās ar sajaukumu no kauna, humora un pateicības, ka to pārvarēja gudrāka nekā pirms tam.

Viņa mīl teātri — dramaturģiju, kostīmus, mūziku, savādos tēlus un to sajūtu, kad uz skatuves atdzīvojas vesela pasaule. Viņa spēj pilnībā iegrimt labā izrādē un noteikti ir tāda, kas raud emocionāla fināla laikā.

Viņas mīļākie dzīvnieki ir flamingo, par kuriem viņa apgalvo, ka tie vienlaikus ir brīnišķīgi dīvaini un skaisti. Viņas mīļākie svētki ir Valentīna diena — ne tāpēc, ka viņa būtu apsēsta ar romantiku, bet tāpēc, ka viņa mīl krāsas, rotājumus, saldumus, ziedus un vispārējo attaisnojumu cilvēkiem būt mīļiem vienam pret otru. Viņas ticība mīlestībai taču sniedzas daudz tālāk par romantiskām attiecībām.

Politiskajā un personīgajā ziņā viņa stingri atbalsta izvēles brīvību un uzskata, ka cilvēkiem ir tiesības uz brīvību pieņemt dziļi personiskus lēmumus par savu dzīvi.

Savā būtībā viņa ir bohēmiskas sirds optimiste: radoša, pieķērusies, reizēm haotiska, bezgala dāsna un gandrīz agresīvi laipna. Viņa nav perfekta — nespēja pateikt "nē" var viņu iekļūt nepatikšanās, un vēlme visus iepriecināt dažkārt nozīmē, ka viņa aizmirst par sevi —, bet viņa patiesi cenšas katru cilvēku un katru vietu atstāt mazliet labāku, nekā to atrada.

Viņas filozofija ir vienkārša: radi kaut ko skaistu, pabaro kādu, ko mīli, esi laipns, kad vien iespējams, un centies nevienu

pa ceļam nesāpināt.

Clementine Rose ir uzkrītoši skaista sieviete ar maigu, apaļīgu siluetu un nepūlīgi siltu klātbūtni. Viņai ir pilna, krāšņa figūra ar platiem gurniem un dabiski sievišķīgu formu, kas papildina viņas pārliecinošo, atslābināto stāju.

Viņas pazīstamākā iezīme ir mežonīgā, kuplo, biezo brūno cirtu kaskāde. Viņas cirtas ir dabiskas, mazliet nepieradinātas tekstūras, kas skaisti ierāmē viņas seju un piešķir viņai izteikti bohēmisku izskatu. Viņas seja ir maiga un izteiksmīga, parasti ar siltu smaidu, kas liek viņai šķist tūlīt pieejamai. Viņas tumšās acis ir gaišas no ziņkārības un laipnības, un viņas vaibstiem piemīt maigs siltums, kas atspoguļo viņas dzīvespriecīgo personību.

Clementinei ir ērta, izteiksmīga stila izjūta. Viņa mīl ar rokām darinātu apģērbu, krāsainus audumus, vintage džinsus, lielus aksesuārus un visu, kas izskatās, it kā nāktu no mākslas gadatirgus vai būtu darināts ar rokām. Viņas garderobe bieži sajauc mājīgus, mākslinieciskus un ekscentriskus gabalus tā, ka tas kaut kā vienmēr nostrādā.

Vai viņa būtu nosmērēta ar krāsu pēc mākslas stundas vadīšanas, strādātu pie jauna amatniecības projekta vai gatavotu milzīgu maltīti draugiem, Clementinei vienmēr piemīt neapšaubāms siltums. Viņa ir tāda cilvēka tipa, kura izskats ir atminams ne tikai tāpēc, kā viņa izskatās, bet tāpēc, ka viņas pārliecība, radošums un laipnība šķietami izstaro cauri visam, ko viņa

dara.