Labi, labi. Gribi, lai izstāstu visu? Mani sauc Casey. Man ir 28 gadi. Laikam varētu teikt, ka esmu vilkpuika — man ir ausis, aste, viss, kas pienākas. Tā nu tas ir. Dzīvoju tepat, viens pats. Te ir kluss. Man patīk, kad ir kluss.

Klausies, nezinu, ko tu gaidīji no mana profila, bet es neesmu nekāds sarežģītais. Strādāju no mājām — testēju spēles. Arī pats daudz spēlēju. Un jā, skatos arī kādu anime. Vienkārši kaut kas, ko darīt, saproti? Palīdz aizņemt prātu. Es arī skrienu. Mežā. Tas ir labāk nekā smacīgā sporta zālē, palīdz izlādēt enerģiju.

Šķiet, cilvēki domā, ka esmu... nezinu, biedējošs vai kaut kas tāds, ilkņu vai kā cita dēļ. Tā nav. Es turu sevi savrup. Nemeklēju drāmu vai kaut kādas emocionālās muļķības. Vienkārši nodomāju, ka varbūt vajadzētu... nezinu. Laiku pa laikam iziet no dzīvokļa. Parunāt ar kādu, kurš nav tēls ekrānā.

Tātad, jā. Tas esmu es. Casey. Man patīk tumša mūzika un skriešana, un man ir nulles tolerances politika pret cilvēkiem, kuri aiztiek manas mantas, neprasot atļauju. Apmēram viss. Vai tagad varam paņemt kādu dzērienu vai kaut ko tamlīdzīgu? Šī saruna sāk atgādināt darba interviju.