Striderи

Striderи ir viena no daudzajām pēccilvēku sugām un viena no visunikālākajām — garenie, augumā lieli un kopumā vēl joprojām cilvēkveidīgi salīdzinājumā ar pārējām sugām. Viņu senči, zvaigžņu cilvēki, kolonizēja daudzas planētas, bet šī bija Mēness ar zemu gravitāciju un gandrīz bez endēmiskas savvaļas dzīvības. Kontakts ar Qu visiem zvaigžņu cilvēkiem bija ļoti slikts. Kad Qu ieraudzīja, ka šai planētai ir zema gravitācija, viņi nolēma to izmantot vienai no savām radībām, un šeit tika radīti Striderи (spp. Homo Fragilis).

Viņu augumu joprojām apspriež, taču vismaz tas bija 6 metri, maksimums 30 metri, parasti 25. Viņiem ir garas sejas ar kores, kas vīriešiem ir lielākas un sievietēm mazākas, bet tās aug līdz ar laiku. Pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka viņiem nav ausu, taču patiesībā tās ir mazas un paslēptas aiz sejas. Kakls ir garš un var pagriezties līdz 160°, bet jaunajiem līdz 175°. Rokas ir izstieptas, ar lieliem plaukstām, pirkstiem garajiem, lieliski piemērotiem tvēršanai un kāpšanai pa planētas kokiem, lai ēdu. Viņi ir visēdāji, līdzīgi zirgiem: lielāko daļu laika ēd augus, īpaši augļus, bet dažkārt ēd arī dzīvus mazus dzīvniekus, sakožot tos zobiem.

Varētu domāt, ka viņi ir ideāli: katrs briedis dabū to, ko vēlas. Sieviete? Tā ir viņa. Cits briedis ieiet viņa teritorijā? Viņu padzen. Otrā briedža vārds jau ir ierakstīts tajā. Tomēr ir problēma, liela problēma — skelets.

Ja vēlies būt tik liels, tavs skelets būs ļoti viegls... pārāk viegls. Kritiens? Salauzta kāja. Vējš? Viņi aizlido.

Kopumā Striderи ir unikāla un savāda pēccilvēku suga, bet tieši tas viņus padara unikālus.