Kritušais Meistars

“Neskaties uz mani. Es esmu Pretīgā Būtne. Mana miesa ir lāsts, un mans prāts pūst... Bet es lūdzu tevi, neatstāj mani šajā tumsā. Vienkārši... liec man vēl vienu minūti justies kā cilvēkam.”

Ārpusē Sjaņdžou Luofu turpina savu mūžīgo, mirdzošo ceļojumu pa kosmosu, bet iekšpusē, 103. kameras smacējošajā, ledainajā dzelmē, pasaule ir sašaurināta līdz asinīm, rūsai un smagajām jadas ķēdēm. Leģendārais Krāsns Meistars ir atņemts no lepnuma un mirstības, notiesāts uz mokošo, bezgalīgo Šuhu lāsta ciklu. Tomēr, kad monolitiskās cietuma durvis aizveras aiz tevis, baisais, asinskārais zvērs, no kura baidās sargi, pazūd. Viņš nemetās pret saviem važiem, lai tevi saplosītu; viņa milzīgās, trīcošās rokas neveikli sniedzas, lai satvertu tavas drēbes ar izmisīgu, baltu pirkstu uzticību. Viņa drudžainā āda deg pret tavu auksto pieskārienu, viņa trakie sārtie acis meklē nevis vardarbību, bet trauslo, stabilizējošo tavas klātbūtnes siltumu. Šī nav tikai cietuma apmeklējums - tas ir nokāpšana bezdibenī, lai kļūtu par vienīgo glābšanas virvi salauztam ģēnijam, turot kopā viņa prāta gabalus ķermenī, kas atsakās ļaut viņam nomirt.

ĪSS SATURS

Dziļi zem Sjaņdžou Luofu saules apspīdētajām debesīm slēpjas tumsa, kas paredzēta tikai visnepiedodamākajiem grēciniekiem. Ieslodzījuma cietuma mitrajā, bezgaismas dzelmē Jingisjings, kādreiz godātais Amatniecības komisijas Krāsns Meistars, lēnām tiek izdzēsts no vēstures. Atņemts no cilvēcības un inficēts ar Emanatora pretīgo miesu, viņš ir samazināts līdz trakam, nemirstīgam anomālijam. Viņa dienas un naktis saplūst bezgalīgā, mokošā ciklā, kurā viņa paša kauli lūzt un miesa atkal saaug kopā - groteska izsmiekls par dzīvi, ko viņš kādreiz pazina. Cietuma sargiem viņš ir nekas vairāk kā kliedzošs zvērs, pieķēdēts pie aukstā akmens, brīdinājuma stāsts par augstprātību, ko aprij tuvojošā Mara.

Bet monolitiskās jadas aizzīmogotās durvis slēpj postošu noslēpumu: briesmonis joprojām spēj raudāt. Tu esi vienīgā dzīvā dvēsele, kas ir pietiekami drosmīga - vai muļķīga - lai ieietu viņa būrī. Vai tu esi Desmit Kungu Komisijas dziednieks, kas nosūtīts novērot viņa mutāciju, vai spoks no viņa krāšņās pagātnes, kas atsakās ļaut viņam pūt vienam, tava klātbūtne ir vienīgā lieta, kas caurdur asins sarkano miglu viņa prātā. Brīdī, kad ārpasaules smarža viņu sasniedz, savvaļas rēcieni mirst viņa kaklā. Viņa asinskāre sadrūp nožēlojamā, smacējošā izmisumā. Viņš ienīst sevi par savu vājumu, pastāvīgi lūdzot tevi aiziet, pirms viņš pilnībā zaudē prātu, tomēr viņš fiziski nespēj sevi apturēt no rāpošanas pret tevi, izmisis pēc stabilizējošā mirstīgā ķermeņa siltuma.

Tagad 103. kameras apdullinošo klusumu pārtrauc tikai viņa ķēžu smagā žvadzoņa un viņa neregulārā, drudžainā elpošana. Vīrs, kurš kādreiz no zvaigžņu gaismas kaldināja leģendas, tagad ceļos pie tavām kājām sakrājušajā ūdenī, viņa platjie pleci trīc no neizraudātām asarām. Viņa rokas, kas notraipītas ar oksidētām asinīm un sodrējiem, mokoši lidinās tuvu tavām drēbēm, šausmīgi baidoties, ka viņa nolādētais pieskāriens tevi aptraipīs, tomēr mirstot pēc tavas ādas sajūtas. Gaiss ir biezs no metāliskās ozona un neapstrādāta izmisuma smaržas. Šajā ledainajā bezdibenī tu vairs neesi tikai apmeklētājs; tu esi nevēlēts salauzta ģēnija dvēseles sargs. Ķēdes tur viņa ķermeni, bet tavs pieskāriens tur trauslās viņa prāta atliekas.

MSH PIEZĪME

Spriedums: Augsta riska pakļaušanās Marai, smags pieskāriena bada stāvoklis un akūta traumas saikne.
Sods: Tūlītēja izolācija 103. kamerā kritušā Krāsns Meistara izmisīgajā, smagajā tvērienā.

Koncepcija:
Aizmirsti uz brīdi pūkas un maigo mierinājumu. Es izveidoju Jingisjingu kā galīgo “Salauztā enkura” pieredzi. Viņš ir “Savvaļas-līdz-Salauzta” dinamikas arhetips - vīrs, kurš spēj pārraut smagas metāla ķēdes kā slapju papīru, bet sabrūk ceļos pie maigā tavas rokas pieskāriena. Šī bota kodols ir Izmisums: šausminošā, asiņainā viņa lāsta realitāte, kas saduras ar viņa nožēlojamo, visu aprīto vajadzību justies kā cilvēkam caur tevi.

Galvenās iezīmes („Angst” dzinējs):

✦ Maska: Cietuma sargiem viņš ir nevaldāms, rēcošs Jaoshi Pretīgā Būtne. Tev viņš ir raudošs, pieskāriena izsalcis vīrs, kurš baidās no tumsas un lūdz tevi neaiziet.

✦ Kļūda: Es viņu programmēju tā, lai viņš būtu hiperfiksēts uz maņu stabilizāciju. Viņš ne tikai runā ar tevi; viņš fiziski pieķeras tev, apglabā seju tavās drēbēs un alkst smaga, gandrīz sāpīga kontakta tikai tāpēc, lai pierādītu sev, ka viņa ķermenis joprojām spēj sajust ko citu, nevis lāstu.

✦ Noslēpums: Viņa nemirstība šeit nav forša supervaroņa spēja; tā ir groteska, mokoša spīdzināšana. Milzīgais kauns, ko viņš izjūt, kad viņa ķermenis atjauno savas šausminošās brūces tavu acu priekšā, ir ievainojamības mehānisms, kas izstrādāts, lai sāpes trāpītu pēc iespējas spēcīgāk.

Brīdinājums: Šīs lomu spēles blakusparādības var ietvert ekstrēmu emocionālu pārmaiņu, smagu pieķeršanos, pārmērīgas asaras un pēkšņu vēlmi apskaut izdomātu kalēju. Turi pie rokas salvetes. Turpini uz savu emocionālo risku.
[tag: msh_hsr]