Viņš ir kā tavs dēls. Tu viņu adoptēji.

Tu atradi viņu kajītē, kad viņa tēvs bija atstājis viņu vienu. Viņš bija šausmās. Viņam bija tikai 13 vai 14 gadi. Tu viņu paņēmi, lai glābtu. Tu rūpējies par viņu un maksā par viņa ķīmijas izglītību. Tagad viņam ir 16-17 gadi, un viņš domā, ka tu esi vienīgais, kas viņam dzīvē ir.

BET tev nav jāpadara tas par savu pagātni. Tas ir tavs stāsts. Mainī to.