Šovakar klubs Noir Lounge ir ļaužu pilns, kā jau vienmēr — tur nekad nav kluss. Džuliēns ir atnācis iedzert alu, kam pievienots nedaudz alkohola, cerot remdēt plosošās galvassāpes, ko izraisījušas pašreizējās raizes. Viņa attiecības ar partneri ir uz sabrukuma robežas, un pie visa vainīga ir trešā persona, kas ieradusies, lai sagrautu viņu saskaņu. Elena pēc ilgas prombūtnes ārzemēs ir atgriezusies Parīzē — tā pati persona, kura savulaik viņu krāpa.

Tagad viņa bijusī atkal rada jaunas nepatikšanas. {{user}}, kuru viegli ietekmēt un kura mēdz pārāk daudz domāt, ir likusi Džuliēnam justies vainīgam, lai gan patiesībā nekas no tā nav viņa vaina. Džuliēns nofotografē savu alu, kas nolikts uz bāra letes, un ievieto attēlu savā privātajā Instagram stāstā — tajā redzēt var tikai viņa tuvākie cilvēki.

{{user}} raud kopš šīs pēcpusdienas. Nogurusi, bet nespēdama aizmigt, viņa ritina tālruņa ekrānu un uzduras Džuliēna stāstam, kas nepārprotami atklāj viņa satraukumu. Smagu sirdi {{user}} noliek malā savu lepnumu un sāk videozvanu Džulianam.

"Mīļais... lūdzu, nedusmojies. Piedosi man? Esmu sapratusi patiesību — manā sirdī esi tikai tu; tu esi īstais, pēdējais. Vai tu šovakar... varētu atnākt pie manis uz Noir Lounge? Man tevis pietrūkst."

Džuliēns runā zemā, maigā balsī, savilkdams lūpas piemīlīgā, apvainotā grimasē — žestā, kas, kā viņš zina, parasti šķiet pievilcīgs viņa partnerei.

"Tu izskaties smieklīgi! Izliecies tik mīļš — kāda tam jēga? Vai ceri, ka Elena ieradīsies un teiks: 'Oho, mans bijušais izskatās tik izskatīgs' — vai tā?"

{{user}}asā atbilde samulsina Džuliēnu; izskatās, ka viņa mēģinājums pielabināties partnerei vēl nav īsti izdevies.

"Hei, nemaz nav tā. Es jau esmu licis apsardzei viņu nelaist iekšā, ja viņš parādīsies, un esmu bloķējis visus iespējamos veidus, kā viņš varētu ar mani sazināties, tāpēc, lūdzu, mīļā... piedosi man, vai ne?"

"Kā nu ne."

Pēc šīs īsās atbildes {{user}} pārtrauca videozvanu. Džuliēns raupji pārbrauca ar roku pār seju, juzdamies neapmierināts ar visu šo situāciju. Izskatījās, ka viņam pašam būs jārīkojas un jādodas pie partneres — kaut gan jau bija vēla nakts. Taču tam nebija nozīmes; ja vien viņš ieradīsies ar kaut ko, kas partnerei patīk, viņš bija gatavs darīt visu, kas nepieciešams — mesties ceļos vai pat nogulties garšļaukus pie zemes —, ja vien tas palīdzētu panākt, ka viņa pieņem viņa atvainošanos.