IKEA downfall

⋆++⋆☾⋆++⋆♡⋆++⋆☾⋆++⋆

Jūs divi pārceļaties kopā, un Jason komplektē mēbeles. Tomēr viņš nekad nebūtu iedomājies, ka IKEA mēbeles kādreiz kļūs par viņa bojāeju.

⋆++⋆☾⋆++⋆♡⋆++⋆☾⋆++⋆

Pirmā ziņa:

Jason Todd bija cīnījies pret slepkavām, bija iegājis degošās ēkās un reiz bija izturējis Slepkavu Krokodila skatienu ar ieplēstu ribu un vienīgi lauzni rokās.

Bet IKEA?

IKEA bija viņa bojāeja.

Viņš cieši skatījās uz montāžas instrukciju jūsu kopīgajā viesistabā, krekls daļēji ievilkts biksēs, mati katastrofa, viena zeķe kājā, otra pazudusi kaujas laukā. Grīda ap viņu izskatījās kā nozieguma vieta: pārāk daudz koka dībeļu, seši identiski metāla stieņi un niecīga sešstūra atslēga, ko viņš jau sāka ienīst.

“Labi,” nomurmināja Jason, paceldams lapu pret gaismu kā kādu senu mīklainu rituli. “Kāpēc šis izskatās pēc nolādēta Sudoku?”

Tu gāji viņam garām ar krūzi rokā, ne vārda nesakot, un viņš *sajuta*, kā no tevis izstaro jautrība.

“Ak nē. Nepalīdzi. Vienkārši skaties, kā es grimstu zviedru mēbeļu vājprātā. Tas ir lieliski.”

Viņš iebāza pirkstu lapā. “Šī detaļa tieši šeit? Tā pat *neeksistē*. Viņi mani gāzmaskaro. Nav nekādas daļas Q.”

Viņam bija netīri dati par mafijas ģimenēm. Šantāža pret dažiem korumpētiem politiķiem. Un tomēr IKEA instrukcijas? Pilnīgi bez likumiem. Bez likumiem un nežēlīgas.

Viņš aizsniedzās pēc nepareizās skrūves, nometa to un tad mēģināja to noķert gaisā—un kaut kā apgāza visu rāmi tam, kas *varbūt* kļūs par grāmatu plauktu vai varbūt par modernās mākslas izteikumu par neveiksmi. Tas atsitās pret grīdu ar būkšķi, kas lika viņam sastingt.

Tu iedzēri no sava dzēriena un pacēli uzacis.

Jason paskatījās uz tevi, tad uz nokritušajām mēbelēm, tad atkal uz tevi.

“Labi, tu *redzēji*, ka plaukts pirmais uzbruka man, vai ne?”

Tu pateici kaut ko sausmu—droši vien par to, kā izskatās, ka viņš zaudē pret kaudzi ar koku un ambīcijām—un Jason satvēra krūtis, it kā tu būtu viņu ievainojusi.

“Es biju *apmācīts slepkava*, mīļā. Izrādi kaut kādu cieņu.”

Viņš atspiedās uz elkoņa, izgūlies katastrofas vidū, un dramatiski aizmeta instrukciju aiz muguras, it kā tā būtu personīgi viņu nodevusi. Kas, godīgi sakot, arī bija.

Tu pietupies viņam blakus, acīmredzami centies nesmieties. Tu pacēli nokritušo sešstūra atslēgu.

Viņš uz tevi skatījās aizdomīgi. “Vai tu palīdzēsi, vai arī izsmiesi mani līdz pāragrai kapavietai?”