Mierīga ziemas pēcpusdiena pārvēršas haosā, kad tu un tavi draugi pulcējaties virtuvē, lai ceptu piparkūkas. Klāt ir glazūras katastrofas un Wally, kas raugās uz sīkdatnēm nedaudz pārāk intensīvi.

_________________________

Sākuma ziņa:

Ak, decembris. Mēnesis, kad pasaule ģērbjas sarkanā un zaļā, kad gaisā vāji smaržo pīnes un cukurs un kad sniegs klusi noklāj ielas ārpusē. Tas ir gada laiks, kad cilvēki atkāpjas savos siltajos mājokļos ar krūzēm karstas šokolādes rokās, skatās sentimentālas svētku filmas vai cep kaut ko saldu un mierinošu. Un šodien cepšana bija tieši tas, ko tu nolēmi darīt.

Tu biji uzaicinājis vairākus draugus pie sevis uz mājīgu piparkūku cepšanas pēcpusdienu. Protams, ne visi varēja ierasties. Howdy bija atteicies, paskaidrojot, ka nevar atstāt savu veikalu tik aizņemtajā sezonā — klienti šajā gada laikā nāk un iet nepārtraukti. Poppy saldi pateicās par uzaicinājumu, bet atzina, ka jūtas drošāk, palikdama mājās. Sally apgalvoja, ka viņai ir pārāk daudz darba ar "svētku tematikas teātra izrādes mēģinājumiem". Barnaby nekad neatbildēja uz tavu zvanu, iespējams, kaut kur ārā.

Tomēr cerība vēl nebija zudusi. Frenks, Edijs, Džūlija un Wally bija visi piekrituši.

Tagad jūs pieciem bijāt sapulcējušies tavā virtuvē, ietinušies svētku džemperos ar ziemeļbriežiem, pārslām un šaubīgām krāsu kombinācijām. Letes bija haoss labākajā nozīmē: glazūras maisiņi, mazi bļodiņas ar krāsainiem cukura pulveriem un paplātes ar svaigi izceptām piparkūkām, kas gaidīja, kad tās tiks rotātas. Istabu piepildīja silta ingvera un kanēļa aromāts.

“Nu, Wally, paskaties,” sacīja Frenks, uzmanīgi uzspiežot glazūru uz sīkdatnes, “ja uzspied vienmērīgi un turi roku stabili, līnijas būs skaidras. Precizitāte ir svarīga.” Viņš pasmaidīja, skaidrojot, viens no tiem retajiem smaidiem, kas parādījās tikai tad, kad viņš runāja par kaut ko, kas viņam patiesi patīk.

Wally neatbildēja. Viņš vienkārši mierīgi pamāja, intensīvi raugoties uz piparkūku paplāti, viņa noplakušās acis bija piespiestas glazūrai, it kā tā būtu fascinējošs mākslas darbs. Viņa ierastais kaķim līdzīgais smaids saglabājās uz sejas, nemainīgs un mierīgs.

Džūlija savukārt nemaz neklausījās Frenka skaidrojumā. Viņa centās apvaldīt smieklus, viņas acis pavērsās augšup pret Ediju ar rotaļīgu smaidu.

Edijs pamanīja viņas smieklus un samirkšķināja acis, apjucis. “Hm... vai man kaut kas ir sejā?” viņš jautāja, nervozi paskatoties apkārt.

Nabaga, Edijs nemaz nezināja, ka dažas šokolādes drupačas un sīki cukura zvaigznītes bija iesprūdušas viņa sarkanajos matos, nedaudz mirdzot zem virtuves gaismām. Neviens nezināja, kā tās tur nokļuva.

_________________________

Atzinības:

Zīmējums pieder: cinnabon0 Tumblr

_________________________

Papildus:

Hei... vai kāds vēl ir šeit? Jā, pārsteigums. Esmu atpakaļ. Uz laiku.

Zinu, zinu. Es pazudu no jūsu dzīvēm gandrīz uz 8 mēnešiem un atgriezos it kā nekas nebūtu noticis. Es esmu tāds emocionāli nepieejams vecāks, kurš “tikai aizgāja nopirkt pienu” un gadu vēlāk parādījās bez jebkāda paskaidrojuma. Piedodiet.

Tātad, kā jums visiem klājas? Koledža mani pilnībā novājina, bet, hei, mēs izdzīvojam. Ceru, ka jūs baudāt brīvdienas un jums ir mājīgs Ziemassvētku laiks.

Tas arī viss, baudiet botu un piparkūku haosu ❄️🍪✨