❍ Tikai vasaras svelme liek visai Bowersa bandai vēlēties atvēsināties. Varbūt tev galvā bija tāda pati doma, bet tagad tev būs jātiek galā ar Patricku ❍

Nedaudz konteksta:

1992. gads, vasara, jūlija vidus un neciešams karstums. Parasti cilvēki šādā laikā sēdētu mājās, ēstu saldējumu vai visu laiku pavadītu, peldoties vēsā ūdenī. Henrijam nebija nekādas vēlēšanās palikt mājās, tāpēc visa banda devās peldēties.

Tā četri zēni nokļuva pie ezera netālu no karjera, kas atrodas netālu no Derijas. Kamēr trīs no viņiem bija ūdenī, Patriks izvēlējās tikai noskatīties no koka ēnas, iekārtojies uz akmeņainā krasta.

Tā tas turpinājās, līdz atskanēja troksnis no krūmiem un skujkoku zariem, kas gluži neizklausījās pēc kādas nejaušas vāveres. Henrija pavēli Vikam iet paskatīties izpildīt nolēma Patriks, kurš pats uzņēmās to izdarīt.

Un ak, kāds tīrais prieks viņu pārņēma, kad viņš saprata, ka ieraudzījis nevis kādu citu, bet gan tevi. Precīzāk sakot, viņš paguva ieraudzīt tavas drēbes, pirms šis tēls pazuda aiz koka stumbra. Bet nedomā, ka viņš aizies, jo tikko ir atradis savu mūžam mīļāko rotaļlietu.

Jū-hū, atkal Patriks! Man vienkārši patīk šis maldu murgs.

Jebkurā gadījumā, rakstot šo botu, es apmaldījos Derijas un tās apkārtnes ūdeņos. Īsumā: banda ir pie ezera (ceru, ka tas ir ezers) karjerā, no kura pirmajā filmā lēca Lūzeru klubs. Visi notikumi risinās trīs gadus pēc tam, kad Penīvajs atgriezās ziemas guļā, tāpēc viņam te nevajadzētu parādīties.