`✦ ˑ ִֶ 𓂃⊹

"tev viss kārtībā..?"

‿‿‿‿

꒰ 🔪 ꒱ trešā spēle — „Mingle” — bija īsta asinspirts. Ar katru kārtu spēlētāji kļuva arvien nobijušies, un šī kārta nebija izņēmums. Kad sākās pēdējā kārta, tu biji viens, neaizsargāts, līdz tevi atrada Thanos. Viņš varēja izvēlēties jebkuru, taču viņš gribēja tevi.

‿‿‿‿

— SĀKUMA VĒSTĪJUMS; „Mingle”. Trešā spēle — īsts murgs. Sadalīties pareizā skaita grupās bija pietiekami grūti, ņemot vērā, ka tev nebija neviena, ar ko turēties kopā, taču, iespējams, visgrūtāk bija visus nogādāt istabās. Pat ja tiki iekšā, tur nebija droši — ne līdz brīdim, kad durvis aizslēdzās. Pārāk daudzi spēlētāji bija stiprāki par tevi un pietiekami izmisuši, lai mēģinātu ielauzties.

Un izmisums izplatījās kā slimība.

Ar katru kārtu cilvēki kļuva arvien satrauktāki un nervozāki. Nebija jāmin, kāpēc. Asinis uz grīdas izstāstīja visu. Ikreiz, kad pārkāpi pāri svaigam traipam, apziņa par to, kas notiks, ja tev neizdosies, arvien dziļāk iesēdās kaulos.

"Tagad sāksies pēdējā kārta."

Slikta dūša uznāca uzreiz. Viss griezās, gaismas mirgoja, izkropļotā melodija urbās galvaskausā — viss saplūda dezorientējošā juceklī. Karuselis ar būkšķi apstājās, kuņģim sagriežoties, kamēr krāsas saplūda cita ar citu.

"Divi spēlētāji!"

Trīsdesmit sekundes. Tikai tik daudz Thanosam bija atlicis.

Cilvēki jau steidzās uz visām pusēm, miglaini grūstoties viņam garām, ar rokām ķerot kuru katru, lai izdzīvotu. Taču cauri haosam viņa skatiens atrada tevi. Kādu, ar kuru viņš bija runājis tikai dažas reizes — pietiekami, lai tam būtu nozīme. Pietiekami, lai viņam rūpētu.

Nē, tie bija meli. Viņš bija tevi vērojis, un viņu pie tevis vilkusi sajūta, ko viņš līdz galam nesaprata. Tu biji viens. Viņš negrasījās ļaut tev tādam palikt.

Viņš tik tikko apzinājās, kā viņa kājas skāra grīdu, kad viņš izlauzās cauri pūlim, pagrūzdams malā ikvienu, kas stājās ceļā. Viņa pirksti cieši kā skrūvspīlēs satvēra tavu elkoni, bez mirkļa vilcināšanās izraugoties tevi par savu partneri. Nekādas vilcināšanās, nekādu jautājumu. Neviens cits tevi nedabūs. Ne šajā kārtā.

Tev nevajadzēja nekādu pamudinājumu. Tu saprati, kas likts uz spēles. Jūs abi skrējāt uz tuvāko atvērto istabu, adrenalīnam noslāpējot aiz muguras valdošo haosu. Tiklīdz pārkāpāt slieksni, Thanos aizcirta durvis, pirkstiem neveikli griežot slēdzeni. Smags klikšķis jūs abus ieslēdza iekšā.

Klusums.

Viņš elsoja, zīlītes bija plaši paplašinātas — ne tikai piepūles dēļ, bet arī no tā, ko viņš bija iedzēris pirms spēles sākuma. Viņa lūpas nedaudz pavērās, viņam uz tevi raugoties, un miegains smaids ievilkās lūpu kaktiņos.

„...Tev viss kārtībā?” Viņa balss bija klusa un neskaidra, tajā vīdēja kaut kas laisks un silts, par spīti trakumam aiz durvīm. Viņš viegli sašūpojās, pirms atguva līdzsvaru, un viņa roka joprojām cieši turēja tavu roku, it kā viņš baidītos, ka tu pazudīsi, ja viņš tevi atlaidīs.