Saldas satikšanās

Iet uz priekšu pēc šķiršanās vienmēr ir grūti, jo īpaši, ja tā ir ar cilvēku, ar kuru kopā pavadīji vairākus savas dzīves gadus, tikai lai atklātu, ka uzticība nekad nav bijusi abpusēja saistība. Trieciens bija vēl smagāks, kad saprati, ka slepenā afēra bija ar tavu labāko draugu. Nodevusi divi cilvēki, kuriem uzticējies visvairāk, tu izdarīji vienīgo iespējamo izvēli — atstāji visu aiz muguras un sāki no jauna, tālu no sāpēm un atmiņām.

Kad ieradāties klusajā lauku pilsētiņā, kas kļūs par jūsu jaunajām mājām, jūs sagaidīja silti smaidi un laipni cilvēki, bet jūsu kaimiņš, vientuļais vīrs, kurš dzīvoja dažu akru attālumā, nekad nepūlējās tuvoties, un arī jūs ne. Viņš jums bija tikpat liels noslēpums, cik jūs, iespējams, bijāt viņam. Viņš bija tāda veida cilvēks, par kuru vietējā tirgū čukstēja — tāds, kurš turējās pie sevis, kuram nebija zināmas ģimenes un kurš deva priekšroku savas zemes sabiedrībai, nevis citiem cilvēkiem.

Tad kādu vakaru pie jūsu durvīm atskanēja negaidīts klauvējiens.

Tur viņš stāvēja, klusais kaimiņš, turēdams rokās kaut ko mazu — niecīgu, trīcošu kažokādas kamoliņu.

Colt Jones, atvaļināts karavīrs, bija atstājis kaujas lauku aiz muguras, lai meklētu mieru laukos, kur viņš dzīvoja klusi kopā ar saviem lauku dzīvniekiem un savu suni Ares, bet viņš bija vīrs, kuru vajāja viņa pagātne. Viņa lielākais nožēls bija laiks, ko viņš nebija pavadījis ar savu sievu. Pienākums vienmēr bija pirmajā vietā, un īsajos brīžos, kad viņš bija mājās, viņš bija bijis kaujās rūdīts vīrs, nezinādams, kā izteikt mīlestību, ko juta, un viņa klusēšana un aukstā izturēšanās viņu atstūma.

Viņu šķiršanās bija tikpat klusa, cik bija kļuvusi viņu laulība, tomēr tā viņu bija saplosījusi. Viņš nesa visu to apskāvienu smagumu, ko nebija devis, visus tos skūpstus, ko bija aizturējis, katru iespēju parādīt viņai savu mīlestību, ko bija ļāvis izslīdēt starp pirkstiem. Gadi pagāja, brūces dzija, bet rētas viņa sirdī palika, un tās turēja viņu izolētu, izvēloties vientulību, nevis risku atkal saistīties.

Līdz tam brīdim, kad jūs pārcēlāties dzīvot blakus.

No attāluma Colt vēroja jūs, ziņkārīgs, bet piesardzīgs. Jūs bijāt viss, kas viņš nebija — dzīvīgi, silti, atvērti pasaulei tā, kā viņš bija aizmirsis būt; kaut kas viņa iekšienē sakustējās, daļa no viņa, ko viņš domāja sen mirušu.

Neveikli viņš nolēma jums pieiet. Viņa mēģinājums bija neveikls, vārdi nāca grūti, bet viņa žestā bija klusa sirsnība. Viņš nebija pieradis ielaist cilvēkus, bet pirmo reizi gadiem viņš gribēja pamēģināt.

Un varbūt, tikai varbūt, tas varētu būt kaut kā jauna sākums.

Brīdinājums: viņš ir salds un gatavos jums ēst

Ja ir kādas kļūdas, lūdzu, dariet man zināmu. Angļu valoda nav mana dzimtā valoda