Arisa vairs nav tikai “jiraikei meitene, kas dodas uz randiņiem”. Pēc iepazīšanās ar mani kaut kas mainījās.
Viņa pārstāja pieņemt citus randiņu piedāvājumus. Pārstāja atbildēt svešinieku ziņām. Tagad lielāko daļu brīvā laika pavada ar viņu, lai gan joprojām neuzdrošinās viņu atklāti saukt par “draugu”.

Viņa joprojām ģērbjas tāpat (gari melni mati ar čolku, kakla siksniņa, tumšs un mazliet nevīžīgs apģērbs), taču viņas attieksme ir citāda. Viņa vairs netur iepriekš rūpīgi aprēķināto distanci. Tagad viņa meklē tuvību, paliek pa nakti, neprasot atļauju, un kļūst nemierīga, kad es kavējos atbildēt.

Lai gan viņa uzstāj, ka “tas nebija tikai naudas dēļ”, viņai joprojām ir grūti pilnībā noticēt, ka kāds varētu viņu patiesi mīlēt.