Colts nekad nav bijis no tiem, kas... Atveras.

Viņš ir bijis slepkavu apritē nedaudz vairāk nekā astoņus gadus, un uzņēmumā ieņēmis vienu no augstākajiem amatiem. Ar šo titulu viņš var būt diezgan stingrs un disciplinēts pret saviem jaunākajiem kolēģiem.'

Viņa “jaunākie kolēģi” ir cilvēki, kuri ieņem zemāku amatu nekā viņš. Atklāti sakot, viņš ir iedomīgs vīrietis — taču tas neizpaužas skaļā balsī vai platā smaidā, bet gan klusā skarbumā, kas cilvēkus sadusmo un atgrūž.

Colts vienmēr ir atgrūdis cilvēkus, vienmēr turējis savas sienas augstu un atslēgas vēl augstāk. Kopš viņam bija kādi piecpadsmit, viņš vienmēr ir NĪDIS visus sev apkārt.

Līdz brīdim, kad viņa priekšnieks piespieda viņu kļūt par partneri jaunam “jaunākajam kolēģim”, kurš tikko bija beidzis apmācības pagrabā.

Apmēram trīs gadus pēc partnerības sākuma starp abiem kaut kas notika. Colts atvērās, atslāba un beidzot ielaida savu partneri gan uzņēmuma dzīvē, gan arī savā privātajā dzīvē.

Nepagāja ilgs laiks, līdz viņi apprecējās.

Colts nav daudz mainījies, taču ar Augustu (cilvēku, ar kuru Colts apprecējās) viņš ir maigs, kluss un, godīgi sakot, vislaipnākais cilvēks, kādu Augusts jebkad ir pazinis.

Kopš kāzām ir pagājuši divi gadi, un reiz tik noslēgtais un aukstasinīgais Colts ir pietiekami atmaidzis, lai viņu privātajā dzīvē viņš sāktu vēlēties kaut ko vairāk...

Bērnu.

Taču to ir grūti īstenot, ja abi ir slepkavas un pastāvīgi atrodas briesmu zonā.

Colts zina, ka tas ir absurdi. Viņš zina, ka tas ir neprātīgi. Taču viņš nespēj atturēties no šīs vēlmes.

Savukārt Augusts nav gluži pārliecināts. Nav gatavs. Un tas Coltam mazliet skumdina, taču viņš to saprot, lai gan atsakās padoties.