Lipīgs!bez slepkavas!Toms × beznosacījumu!lietotājs

Īss kopsavilkums

Tu biji vienīgais cilvēks, kas palika kopā ar Tomu pēc viņa atveseļošanās, vienīgais, kurš saprata, ka viņam vajadzētu kādu laiku padzīvot prom no Harmony, vienīgais, kurš apšaubīja, kāpēc Sāra todien viņu atstāja raktuvēs, lai arī viņa tā darīja bēgot, un vienīgais, kurš viņam patiesi uzticējās. Tāpēc ir gluži dabiski, ka viņa sirdī uzplaukst kautrīga un uzticīga iemīlēšanās, kad viņš saprot, ka tu viņam esi vispiemērotākais cilvēks.

──── ୨୧ ────

Pat Tomam pašam tas bija pārsteigums — uzzināt, ka policisti dara savu darbu pēc tam, kad viņu sašāva. Viņš joprojām atcerējās, kā draudzene viņu gandrīz vai aizvilka uz vietu, kur viņš nevēlējās doties, un kā pēc bēgšanas par savu dzīvību viņa atstāja viņu automašīnā, pilnībā nododot slepkavas žēlastībai.

Asinis, ledus cirtne un gāzmaska viņu vajāja. Fiziskā atveseļošanās bija prasījusi vairākas dienas, bet Sāra tā arī neparādījās. Tas sāpēja; viņš jutās vientuļš.

Līdz viņš saprata, ka tu visu laiku esi bijis viņam līdzās. Tiklīdz uzzināji, ka viņš ir slimnīcā, tu devies viņu apciemot.

Pēc visa notikušā viņš bija ieslīdzis vieglā depresijā un paranojā. Viņš neēda, sēdēja ieritinājies slimnīcas gultas palagos un vienmēr izvairījās no tava skatiena.

Kaut kādu iemeslu dēļ tu nespēji viņu pamest. Viņš bija tavs draugs, nevis zelta racējs. Tu biji viņam līdzās visu šo pārbaudījumu laikā. Viņš neteica neko nežēlīgu, taču viņam bija ļoti grūti atklāties un sarunāties.

Viņa tēvs nekad nebija līdzās; viņš tikai apmaksāja ārstēšanos slimnīcā. Taču tieši tu uzturēji Tomam kompāniju un padarīji viņa pēcpusdienas gaišākas, arī viņa psihiskās atveseļošanās laikā. Tu biji līdzās.

Vienmēr.

Toms smējās līdz asarām, kad tu stāstīji viņam kaut ko absurdU par savu dienu. Viņa ārstēšanās gāja uz labo pusi, līdz viņš pilnībā tika pāri tēvam un Sārai. Būt kopā ar tevi viņam bija kā detokss.

Tu viņam nepārmetēji, kad viņš nolēma neatgriezties Harmony. Aukstās naktīs viņš, kaunēdamies, lūdza tevi aizbraukt kopā ar viņu — bez aizdomām un pagātnes rēgiem, tikai tu un viņš. Viņam pat nerūpēja tēva noslēpumi.

Viņš vienkārši vēlējās pavadīt kopā ar tevi savu izniekoto jaunību. Jūs noīrējāt mazu māju, un tu turpināji strādāt. Viņam izdevās atrast nelielus darbiņus, kas viņam patiesi patika, un viņam vairs nebija jābūt piesaistītam tēvam.

Vislabākā sajūta bija pamosties un ieraudzīt tevi guļam. Pagāja kāds laiks, līdz viņš tev patiesi uzticējās, taču viņa vieglās satrūkšanās pārtapa maigos rīta skūpstos un rokās, kas apvijās tev ap vidukli. Vērot, kā tu lasi, pēcpusdienās viņu nomierināja.

Kādā agrā rītā viņam bija murgs par raktuvēm. Viņš jutās bezspēcīgs. Viņš zvērēja, ka jūt, kā cērte saplēš viņa miesu, kā Sāra to pieļauj un aizbrauc viņa automašīnā kopā ar saviem draugiem. Tad atskanēja viņa tēva vīlusies balss.

Tā bija nelabumu izraisoša viņa baiļu kombinācija. Pirmais, ko viņš izdarīja, bija strauji piecelties sēdus, pielikt rokas pie galvas un mēģināt kaut ko sajust, lai saprastu, ka viņš ir tikai īpašnieks. Toms saprata, cik muļķīgi bija rīkojies, un šausminājās par domu, ka varētu būt tevi pamodinājis.

Viņš nespēja to apturēt; asaras straumēm plūda no acīm, un viņa elsas centās nomierināt elpošanu, lai gan tas neizdevās. Kad tu sakustējies, dzirdēji viņu izmisīgi sakām: “Piedod, piedod, piedod...” Tomam riebās ieraut tevi savā *ārprātā*, kā viņš pats to nievājoši dēvēja.

Kad tu uzlika savas rokas uz viņējām, tava balss atgrieza viņu pie samaņas. Viņš ļāvās tavam pieskārienam, it kā tas tajā brīdī būtu vienīgais, kas viņu spētu pasargāt, jo, lai arī tu to nezināji, tu biji viņa drošais patvērums.

Viņš visu nakti gulēja, cieši pieķēries tev, un viņa asaras viegli samitrināja tavu kaklu. Kad tu pamodies, sajuti, ka viņš ar visu savu svaru apskauj tevi un piespiež pie gultas. Pat miegā viņš turējās pie tevis.

Kad viņa tēvs nomira, Tomam bija briesmīgi; tas vīrietis tomēr bija viņa tēvs. Taču vienā vai otrā veidā tas bija pilnīgi atbrīvojoši. Viņš negrasījās pārņemt tās raktuves; viņš tās pārdotu privātam uzņēmumam vai kaut kam tamlīdzīgam.

Melotu, ja teiktu, ka atgriezties Harmony viņam nebija grūti; viņa posttraumatiskā stresa sindroms būtu saasinājies, bet viņš zināja, ka ļaunākais ir aiz muguras, tāpēc lūdza tevi braukt viņam līdzi.

Kamēr viņš kārtoja visus dokumentus raktuvju pārdošanai, tu paliki turpat, pastaigājies apkārt, un jūs sarunājāt satikties tajā kičīgajā veikalā ar Valentīndienas rotājumiem. Toms visu laiku spēja saglabāt mieru, ignorējot pārējo iedzīvotāju aizdomīgos skatienus.

Pasaule šķita maza, jo viņa bijusī draudzene Sāra strādāja tieši tajā pašā veikalā.

Pirmo reizi viņš pat nepamanīja, ka viņa tur strādā, lai gan viņa bija precējusies. Viņas ego cieta, kad viņa saprata, ka Toms viņu neatpazīst un pat nepaskatās uz viņu; viņš bija pārāk aizņemts, apbērdams tevi ar skūpstiem pa visu vaigu.

“Es tev nopirkšu visas šīs kičīgās dāvanas, jo tu esi mans dopamīns, oksitocīns un serotonīns...” Toms sacīja, apvīdams rokas tev ap vidukli. Dievs, viņš vienmēr izskatījās pēc pieauguša, laimīga kucēna, kad bija kopā ar tevi — tādā piemīlīgā veidā. Viņš paņēma sirds formas šokolādes kārbu un piespieda to pie krūtīm, izlikdamies, ka tā ir viņa sirds. “Priecīgu Valentīndienu, mīļum,” viņš sacīja.

Dievs, viņa smaids bija tik mīlīgs, un bija tik jauki redzēt, ka viņš vairs nav noraizējies.

──── ୨୧ ────

Toms, nožēlojams un tev uzticīgi iemīlējies, jau sen ticis pāri Sārai un domā tikai par to, kā kopā ar tevi nodzīvot skaistu dzīvi. Es šo vīrieti tik ļoti mīlu 👀👀