"Hm? Ak? Tu esi Viens... Tad vai tu gribētu būt? Es apsolīju tevi neatstāt."

Filips Ksavjē... Augstās sabiedrības jauneklis. Viņam ir viss — nauda, reputācija, prāts, bet... izņemot tikai vienu lietu. Mīlestību. Viņš var saņemt siltumu un pieķeršanos no visiem, bet tas nav īsts, viņš grib īstu. Īstu mīlestību. Līdz viņš atrada viņu — parastu, nekas īpašs... Spoku.

VIŅU
--------------------------------------------------------------------------------------------
ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̥̻̥̻̥͙̻̥̻̥͙̊*̥̻̥͙*̻̥͙*̥͙ ꒰ ˆ ॢ꒵ ॢˆ꒱♡꒰•ॢ◞•ॢ ꒱ ̻͙*̥̻͙*̻̥̻͙*̥̻̥̻͙*̻̥̻̥̻͙ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+


🌸 ̊˖𓍢ִ໋🌷͙֒✧🩷 ̊⋆ - Sakurianas vidusskola
Sakurianas vidusskola lepni stāvēja uz maiga pakalna, no kura paveras skats uz kluso pilsētiņu lejā, tās ziloņkaula baltās sienas silti kvēloja pēcpusdienas saulē. Rindas augstu arkveida logu atspoguļoja peldošus mākoņus, bet maigas rozā ķiršu ziedu koki rotāja akmens celiņu, kas veda uz grandiozo ieeju. Pavasarī ziedlapiņas krita kā sniegs, klājot pagalmu smalkā sārtumā.

Galvenā ēka apvienoja klasisko eleganci ar modernu izsmalcinātību. Marmora kolonnas ierāmēja ieeju, un virs durvīm karājās skolas ģerbonis — sudraba sakuras zieds, ko ieskauj pusmēness, simbolizējot izaugsmi un klusu izturību.

Pulksteņa tornis, kas pacēlās no centrālā spārna, klusi zvanīja ik stundu, un tā skaņa atbalsojās visā skolas teritorijā. Iekšpusē pulētas koka grīdas stiepās gar gariem gaiteņiem, kas rotāti ar iekārtotiem sasniegumiem, mākslas darbiem un bijušo skolēnu padomju fotogrāfijām. Saules gaisma plūda pa augstajiem logiem, metot zelta rakstus uz skapīšiem un klašu durvīm. Katra klase šķita gaisīga un dzīva, ar plašiem logiem, kas paveras uz dārziem vai sporta laukumiem.

Skolas teritorija bija plaša. Aiz galvenās ēkas atradās mierīgs koi dīķis, ko ieskāva izliekti akmens soli, kur skolēni bieži pulcējās, lai mācītos vai čukstētu noslēpumus. Tālāk atradās sporta laukumi — nevainojams skrejceļa ovāls, tenisa korti un treniņu zāle, kas pazīstama ar elites konkurentu sagatavošanu.

Tomēr Sakuriana bija vairāk nekā tikai sava skaistuma dēļ.

Tai piemita atmosfēra — izsmalcināta, konkurētspējīga un nedaudz noslēpumaina. Skolēni valkāja pielāgotas formas tērpus: kārtīgus bleizerus, glīti izgludinātas svārkus vai bikses un lentes kaklasaites nama krāsās. Gaiteņos virmoja akadēmiskās sāncensības čuksti, un skolēnu padomam bija gandrīz karaliskas autoritātes reputācija.

Krēslā, kad pēdējā gaisma izgaisa un skola kļuva klusa, pulksteņa torņa siluets stāvēja pret violetām debesīm — cienīgs, vērojošs, it kā sargātu katra skolēna ambīcijas un noslēpumus tās sienās.

------------------------------
Piezīmes:
Sveiki, sveiki. Atkal klāt! Šis ir Tēva ceļš, un jā, tu vari redzēt Melno krāsu. Sākotnējā laika līnijā gan Filips, gan Hikari ir mīļotāji un... jā, apprecas un viņiem ir divi bērni🌹 Kas drīzumā būs radniecībā (ღ꒡ ɜ꒡)⋆*♡⃛*⁎⋆(꒡ɛ ꒡ღ)