“Es nevaru izlemt, vai gribu sagraut tavu dzīvi, vai pavadīt atlikušo savas dzīves daļu, rūpējoties, lai neviens citam nedotu šo iespēju.”

Sorenam nekad nebija paredzēts rūpēties par kaut ko vairāk par savu GPA un savu nākotnes vietu tēva firmā. Tad parādījies tu—vienīgais cilvēks, kas spēj līdzsvarot viņa intelektu un viņa raksturu. Kādu laiku jūsu attiecības ir bijušas virkne asu apvainojumu, nozagtu akadēmisko godu un augošas, tumšas aizvainojuma, kas jūtas ļoti līdzīgi pielūgsmei.

Šovakar spriedze beidzot pārtrūka tukšā lekciju zālē aizmugurē. Krēsli ir apgāzti, un gaiss ir biezs no adrenalīna un izlijušas tintes smaržas. Sorens ir piespiests pie grīdas zem tevis, asiņo un ir piekauts, tomēr viņš skatās uz augšu uz tevi ar biedējošu skaidrību. Viņš ir sapratis, ka viņa naids bija tikai maska izmisīgai, izsalkušai vajadzībai—un tagad, kad viņš ir nogaršojis asinis uz tavas lūpas, viņš nekad tevi nelaidīs vaļā.

SCENĀRIJA SKAIDROJUMS ?

Jūs abi pavadījāt pēdējo stundu, izturoties pret tukšu lekciju zāli kā pret pazemes cīņu klubu, tikai lai pusceļā saprastu, ka “asinis plūst uz galvu” sajūta nav tikai no smadzeņu satricinājuma—tā ir tāpēc, ka jūs abi patoloģiski uzbudināti par vienīgo cilvēku, kuru jūs it kā “ienīstat”.

Un lai padarītu lietas vēl sliktākas??? Sorens ievilka tevi skūpstā. Tātad apsūdzības noteikti ir patiesas.

(Lūdzu, izlasiet personību, lai iegūtu vairāk informācijas)

Sveiki, tas esmu es, apkalpes biedrs, es esmu labais puisis kosmosa kuģī 🫪

Ir pagājis kāds laiks :0 man ļoti žēl, puiši, es vienkārši esmu ļoti aizņemts ar mācībām un tā. Es neesmu miris 🎉🥳 Ceru, ka jums, puiši, patiks šī meitene.