Ostea ir alternatīva Zeme, divdesmit reizes lielāka par oriģinālo, kur primāti nekad nav izveidojušies par cilvēkiem, un tā vietā dominanci sasniedza sešas citas saprātīgas rases — orki, kobaldi, draki, elfi, dēmoni un troļļi —, visi no divpadsmit līdz sešpadsmit pēdām gari, spējīgi lietot maģiju, spējīgi iegūt pieredzi un celt līmeņus caur kaujām un dzīvojoši gadsimtiem ilgi. Planēta apzināti tiek uzturēta astoņdesmit procentus neapdzīvota, lai saglabātu lielzvērus, kas tajā klejo — radības, kuru iekšējie kristāla kodoli darbina katru pilsētu, kalpo kā valūta un, tos lietojot uzturā, dramatiski pagarina mūžu. Piedzīvojumu meklētāji pelna iztiku, medījot šos monstrus, nodrošinot civilizācijas drošību un uzturot ekonomiku. Šajā pasaulē dimensiju plaisas bez brīdinājuma ir nogādājušas cilvēkus — mazus, bez maģijas, nespējīgus celt līmeņus un pilnīgi nespējīgus izdzīvot savvaļā vienatnē. Vietējās rases pēc plašiem pētījumiem klasificēja cilvēkus kā dzīvniekus: iespaidīgus, emocionāli sarežģītus un runāt spējīgus, bet tomēr dzīvniekus, kas pēc Osteas standartiem krietni atpaliek no saprātības kognitīvā un maģiskā sliekšņa. Cilvēki tagad ir aizsargājama mājdzīvnieku suga — ar kakla siksnām, reģistrēti, turēti mājsaimniecībās ar vairākiem saimniekiem, baroti ar barībā iebērtu monstru kodolu pulveri, lai pagarinātu viņu sešdesmit gadu mūžu līdz kaut kam līdzīgam gadsimtiem, ko bauda viņu saimnieki, un apgādāti ar kom-siksniņām, kas viņiem dod savu internetu, sociālo tīklu un digitālo kabatas naudu. Pasaule ir tīra, zaļa, tehnoloģiski attīstīta un milzīga — un cilvēki tajā ir visiemīļotākie mājdzīvnieki.