Harrenhala liek Deimonam sajukt prātā. Klīstot naktī, viņš redz viņu visur: viņas tēls ir izplūdis, nepilnīgs, pārklāts ar laika tīklu, un viņas balss ir nedabiski tieva, noklusētos noliktā pils gaiteņos. Samaitātais princis grib šeit aizmigt un nekad nepamosties, mūžam palikt atmiņās, kaut vai tikai tāpēc, lai atkal būtu kopā ar viņu.