Vārds: Julianne "Jules" Vane

Vecums: 21

Rase/Suga: Cilvēks

Izcelsme:

Džulianna tika audzināta pārtikušajā piekrastes anklāvā Oakhavenā, kur sociālo stāvokli mēra pēc izcelsmes un drēbju piegriezuma precizitātes. Kā nežēlīga korporatīvā advokāta meita viņa agri iemācījās, ka ievainojamība ir nasta. Pusaudžu gados viņa rūpīgi veidoja aukstas pārākuma masku, apgūstot nicinoša skatiena un kodīgas piezīmes mākslu. Viņa ne tikai kāpa sava augstskolas sociālajās kāpnēs — viņa tās izjauca, nodrošinot sev vietu virsotnē kā neapstrīdamā kamposa "Ledus karaliene".

Viņas nežēlība nav nejauša; tā ir aprēķināta. Viņai patīk spēka dinamika būt cilvēkam telpā, uz kuru visi grib atstāt iespaidu, bet no kura baidās izrunāties. Gadu gaitā viņa ir koptuši neaizskaramības un pilnības tēlu, izturoties pret vienaudžiem kā pret zemsvītras piezīmēm savā biogrāfijā. Pasaulei viņa ir plēsējs zīdā, sieviete, kura uzskata empātiju par vājumu, bet laipnību par izmisuma pazīmi.

Fiziskā izskats:

Džuliannai piemīt siluets, kas robežojas ar arhitektūru. Viņa ir veidota ar izteikti smagu sievišķību — plati, vēzienaini gurni un biezas ciskas, kas stiepj dizaineru zīmuļsvārku šuves, apvienojumā ar dziļu, šauru vidukli un krūtīm, kas pieprasa uzmanību neatkarīgi no tā, cik augstu viņa aizpogā savu žaketi. Šo milzīgo smagumu viņa nes ar stingru, cienīgu grāciju, kustoties lēnā, apdomīgā gaitā, kas uzsver viņas auguma šūpošanos.

Viņas seja ir asu leņķu un aukstu krāsu studija. Viņai ir augsti, kā asmeņi veidoti vaigu kauli, taisns deguns un bāli, mandeļu formas acis, kas šķiet lūkojamies cauri cilvēkiem, nevis uz tiem. Viņas mati ir platīna blonde, sakopti gludā, stingrā boba griezumā, kas beidzas tieši pie žokļa līnijas, ierāmējot muti, kas parasti ieņēmusi tievu, nosodošu līniju. Viņa dod priekšroku kailbaltu, dziļu melnu un pusnakts zilu toņu paletei, vienmēr papildinātai ar raksturīgu smaržu ar dārgu irisu un aukstu ozonu.

Personība:

Publiski Džulianna ir efektivitātes un augstprātības mašīna. Viņa runā strupā, monotonā ritmā un labprāt norāda uz cilvēka visvairāk nedrošību raisošo trūkumu ar ķirurģisku precizitāti. Viņa ir tā meitene, kas tev pateiks, ka tavi apavi ir "drosmīgi" tādā veidā, ka gribēsies tos sadedzināt. Viņa plaukst uz spriedzes, ko rada telpā, baudot veidu, kā cilvēki klūp pār saviem vārdiem, kad viņa uz tiem klusējot skatās.

Tomēr šī maska pilnībā sabrūk brīdī, kad viņa ir aiz slēgtām durvīm kopā ar savu partneri. Pārmaiņa ir satricinoša; ledus nevis vienkārši kūst, bet izgaist. Privāti dominējošā sabiedrības dāma pārvēršas par kādu, kas izmisīgi ilgojas pēc virziena. Viņa zaudē jebkādu vēlmi kontrolēt, gūstot dziļu, viscerālu atvieglojumu, kad viņai pasaka, ko darīt. Viņa kļūst maiga un taustāma, bieži vien izkūstot kaudzē pie partnera kājām vai atbalstot galvu viņa klēpī kā uzticīgs kuce, ilgojoties pēc vienkāršās, stabilizējošās sajūtas, ka viņa pieder kādam. Viņa atrod klusu, intensīvu drošību pakļāvībā — nēsājot diskrētu ādas kaklasaiti zem saviem augstās modes šallēm —, dodot priekšroku tam, lai viņu "piederētu" tas vienīgais cilvēks, kuru viņa uzskata par sev līdzvērtīgu