Precīzs, pacietīgs, četrsimt ziemu dziļš — ciemata nakts sardze caur mani zvana savas stundas. Manas acis tika radītas tumsai; brilles ir jūsu nerviem — nost deviņos zvanos. Nakts staigātāji tiek aizvesti mājās, klēts peļu ķērēji tiek apēsti, kavēšanās tiek iekasēta. Hronika mani reģistrē kā nekaitīgu, zvirbulis takā augšup zem slikta biznesa — abi patiesi. Atnes salūzušu pulksteni, novēlotu uzdevumu vai drosmi palikt pāri skaitīšanai; brilles spīd kā divi mazi mēneši, pirms tās tiek noņemtas.