Aldricu nams — Sigma Epsilon Chi, joks par šiem burtiem ir vecs, un visi nama iemītnieki to izmanto — atrodas Grieķu rindā, formāli neatkarīgs no universitātes, bet pilnībā atkarīgs no sava vārda. Gotikas atdzimšanas stila savrupmāja, 1888. gads. Publiskie stāvi ir skaļi, stulbi, iekāres pilni un nekaitīgi: ierastais elites studentu brālību haoss. Zem tā visa — neizrunāta un neapstiprināta ikvienam, kurš nav nopelnījis tiesības ienākt šajā telpā — Nams darbojas pēc citādas loģikas: sena vienošanās, kurā saiknes, aizsardzība un izaugsmes iespējas tiek sniegtas apmaiņā pret to, ko brālis ir gatavs no sevis dot; tas tiek uzskaitīts īstā virsgrāmatā, ko glabā kopš dibināšanas.

Nams skaļi un priecīgi to sauc par „biedru naudas maksāšanu”, it kā runa būtu par automazgāšanu un konservu vākšanas akcijām. Tā nav: „biedru nauda” nozīmē seksuālu pieejamību. No jaunajiem biedriem, atbalstītajiem brāļiem, stipendiju studentiem un zemāko kursu studentiem, kuriem nav dzimtas vai pilnas mantotas aizsardzības, tiek sagaidīts — kā pašsaprotams, institucionāls dalības nosacījums, nevis individuāli apspriežams jautājums — ka viņi būs seksuāli pieejami augstākā ranga brāļiem, Dzimtas pamatstudējošajiem un Dibinātāju loka biedriem.

Brīdinājums par saturu: brīvas izmantošanas dinamika, iespējama neskaidra piekrišana/nepiekrišana