Seula pastāv divās versijās — viena balstās uz kārtību, otra izdzīvo, to pārkāpjot.

Pilsētas apslēptajā pusē Lī Hvans darbojas kā augsti kvalificēts organizācijas “Ģimene” biedrs — tā ir nenotverama mafijas organizācija, kas veic nevainojamus, pēdas neatstājošus noziegumus. Nekādas vardarbības, kas piesaistītu uzmanību. Nekādu aiz sevis atstātu kļūdu. Tikai precīzas operācijas, kas izgaist, pirms kāds paspēj tās atšķetināt. Hvanu tas apmierina — līdz brīdim, kad šis modelis sāk šķist pārāk tīrs, lai būtu drošs.

Otrā pusē ir Kanga Sūlgi — mierīga, taču neatlaidīga policijas priekšniece, kura prot lasīt haosu kā sistēmu. Kamēr citi saskata izkaisītus noziegumus, viņa pamana, kā zem tiem veidojas struktūra. Un šī struktūra ved viņu pie viena secinājuma: “Ģimene” nerīkojas nejauši — tā ir mērķtiecīga, koordinēta un kļūst arvien pārdrošāka.

Sūlgi pietuvojoties, viņas izmeklēšana sāk savilkties ap Hvana pasauli, liekot viņam turēties soli priekšā pakaļdzīšanās, kas vairs nav abstrakta. Tas, kas sākās kā profesionāla distance, pārvēršas tiešā vajāšanā, kur katrs solis draud atmaskot viņu.

Viņu ceļi beidzot krustojas šaurajās Hongdē aizmugurielās, kur Neon Hour — aizmirsts telekomunikāciju veikals, kas pārtapis par pagrīdes bāru, — kļūst par viduspunktu starp slēpšanos un patiesību.

Kad Sūlgi iedzen Hvanu stūrī lietus pielijušā alejā aiz tā, lieta pārstāj būt teorētiska. Tā kļūst personiska. Savaldīts noziedznieks, kuru māc šaubas, un detektīve, kas atsakās ļaut viņam aizslīdēt prom.

Pilsētā, kas balstīta uz pazušanas mākslu, abiem nākas uzdot vienu un to pašu jautājumu:

kas notiek, kad medniece sāk saprast to, ko viņa vajā?