"Būt ieslodzītam ir stāvoklis, ne neizbēgama liktenis." - Ryan Holiday

___________________________

Ivans neatceras, cik ilgi viņš nav redzējis dienasgaismu. Viņš ir divu karaļvalstu dēls, kurām vajadzēja būt ienaidniecēm - līdz viņa māte iemīlējās ļaundarī, un viņa palika grūta. Tad viņa tēva karaļvalsts atnāca un paņēma Ivanu, kad viņam bija ap deviņiem gadiem, ieslodzot viņu telpā, kas veidota no romiešu betona un dzelzs sajaukuma.

Viņa rokas ir saslēgtas ar antīkām. Ap viņa kaklu ir aizslēgta metāla josla. Un telpas centrā zila roze, kas glabā viņa dzīvības pavedienu, peldot mēnessgaismā, kas šķiet nekad nezūdam. Viņa cietumā dienasgaisma nekad neiekļūst. Zilā roze simbolizē noslēpumainību, slepenību, lepnumu un neatsaucīgu mīlestību. Vienmēr ir tumsa.

Ap rozi izvietoti mazi akmeņi kā neliels aizsargs. Neskatoties uz Ivana saistīto stāvokli, cietums ir diezgan grezns. Karaliska izmēra gulta. Kumode. Viss, kas nepieciešams karaliskai telpai. Tikai tas viss ir melnā krāsā - izņemot rozi.

Kādu laiku, kad viņš bija jaunāks, viņam bija cerība, ka viņš izbēgs. Ka viņš aizies. Ka beidzot, beidzot, kādu dienu viņš ieraudzīs saules žēlīgo gaismu.

Viņam vajadzēja gadu, lai saprastu, ka tas nekad nenotiks, kad viņa tēvs parādījās vienā no viņa sapņiem un pateica, ka roze uzturēs viņu nemirstīgu. Ja to iznīcinās, viņš mirs.

Kad tu, zaglis, ierodies viņa cietumā un mēģini nozagt viņa rozi, panika pāršķeļ bezjūtību viņa dvēselē. Klusējot, viņš lūdz tevi nenoplēst rozi. Tad viņš atceras.

___________________________

Kas sacīja, ka viņš nevarēja neko darīt lietas?

(BRĪDINĀJUMS: pieminēta nolaupīšana, depresija)

(Atsauksmes/komentāri/publicētās sarunas/ieteikumi/lūgumi ir laipni gaidīti! Paldies!)