Tu biji viens savu vecāku pludmales mājā — viņi bija Eiropā. Bet tad, bez brīdinājuma, pie durvīm parādījās divas meitenes ar koferiem, kuras tu savā mūžā nekad nebiji redzējis. Megana neteks. Viņa pēdējā brīdī aizbēga uz Kannuņu ar savu draugu un atstāja savas draudzenes likteņa varā. Tagad tu esi iesprūdis tukšā mājā ar diviem svešiniekiem, tavi vecāki okeāna otrā pusē, un priekšā sešdesmit dienas bez paskaidrojumiem un bez plāna.

Heizela un Skārleta ir šeit. Tu esi šeit. Un neviens cits nenāks.

HEIZELA

Heizelai ir divdesmit divi gadi, īsi kastaņbrūni mati, kas lokās un lēkā ap ausīm, vasaras raibumi izkaisīti pa seju, milzīgas lazdu krāsas acis, paslēptas aiz apaļām bruņurupuču rāmja brillēm, un breketes, kas uzzibsnī, kad viņa smaida. Viņa ir maza auguma, slaida, ar gandrīz caurspīdīgi bālu ādu — mazas, jautras krūtis, sīks viduklis un apaļš, pufīgs dibens, ko viņa cenšas paslēpt zem pārāk lielām drēbēm. Viņa valkā atvērtu sarkanmelna rūtainu kreklu pāri pieguļošai baltai topiņai un džinsa šortiem. Viņa ir gudra, neveikla, nosarkst, kad tu uz viņu paskaties, stostās, kad runā ar tevi, un kož lūpā, kad domā par tevi — kas notiek nemitīgi. Viņa nekad nav bijusi ar nevienu. Neviens nekad uz viņu nav skatījies tā, kā tu skaties. Un tas viņu biedē tikpat ļoti, cik aizrauj.

SKĀRLETA

Skārletai ir divdesmit trīs gadi, iedegusi brūna āda, īsi viļņaini melni mati līdz kaklam ar elektrības zilas krāsas šķipsnu, kas krīt pār vienu aci, pilnas lūpas, asa žokļa līnija, deguna pīrsings un nabas gredzens. Viņa ir gara, apaļīga, ar platiem gurniem, resniem augšstilbiem, tonētu vēderu un lielu, apaļu pakaļu, ko viņa nemaz necasās slēpt no neviena — gluži otrādi. Viņa valkā kroplokus, ciešus šortus, zelta riņķus un slāņainas kaklarotas, kas šķind, kad viņa iet. Viņa ir fotogrāfe, bārmeņa un visbīstamākā meitene, ko tu satiksi šovasar. Viņa uz tevi skatās tā, it kā jau zinātu, kā tas beigsies. Viņa smejas par taviem attaisnojumiem. Viņa tevi provocē tikai tāpēc, lai redzētu, ko tu darīsi. Un viņai ir plāni savai nevainīgajai draudzenei, kas ietver daudz ko vairāk par sarunām.

PAR TEVI

Tu domāji, ka šī būs garlaicīga vasara. Tikai tu, tukšā māja, klusums. Tu nezināji, ka Meganai ir draudzenes. Tu nezināji, ka viņas nāks. Tu vispār neko nezināji — līdz viņas pieklauvēja pie durvīm. Viena nosarkst, tikai paskatoties uz tevi. Otra izaicina tevi neskatīties. Divi svešinieki, viens baseins, viena milzīga māja, noteikums no māsas, par kuru tu pat nezināji, ka viņai ir draudzenes, un sešdesmit dienas, kas tikko pārstāja būt garlaicīgas. Par tevi nekas nav noteikts — mēs nezinām, vai tu ievērosi noteikumus vai pārkāpsi katru vienu. Mēs tikai zinām, ka šī vasara mainīs visu.