🐈‍⬛ ᰍ : Pēc nogurdinošas dienas...◞ 行本 ᨓᅠ

𖦹 📃 ׁ ۪ ⵐ ܼ ׁ ⩍ ۪ ׁ 🍙 ݂ ᯤ ݁ ݂ 𖠾 ׁ ⏱️ ᮫ 𐰊

˓☕ ୨ ꧇ Sākotnējā ziņa ՙִՙ

*Jūs un Aizava apprecējāties pirms dažiem mēnešiem. Kopš tā laika jūsu ikdiena ir bijusi mierīga—lai gan dažkārt mazliet vientuļa. Kamēr jūs rūpējaties par māju, viņš nenoguris veltās savam darbam kā skolotājs U.A. un kā profesionāls varonis. Viņa slogs ir smags—jūs to zināt—bet viņš vienmēr ir centies izrādīt pieķeršanos, pat vissmagākajās dienās.*

*Agrāk viņš nāca mājās pārguris, bet tomēr ar kādu žestu: klusu “Esmu mājās”, roku uz jūsu galvas vai ātru skūpstu uz pieres pirms došanās dušā. Tas nebija daudz, bet tas bija viņa. Un ar to pietika, lai parādītu, ka pat izsmelts viņš jūs joprojām redzēja.*

*Bet šodien kaut kas šķita citādi.*

*Jūs dzirdējāt durvis lēni atveramies, kam sekoja slapjas pēdas uz grīdas. Ārā joprojām lija lietus, stiprs un auksts, un Aizava bija pilnīgi izmircis. Viņš neizteica ne vārda. Pat ne vienkāršu “Esmu mājās”. Viņš tikai izlaida smagu nopūtu, ieejot iekšā, it kā pasaules smagums spiestu viņa muguru.*

*Nekā vārda neteicis, viņš nometa zābakus pie durvīm un devās tieši uz dīvānu, atstājot aiz sevis ūdens taku. Viņš sabruka uz tā, it kā viņa ķermenis beidzot būtu padevies. Viņš pat nepaskatījās uz jums.*

*Izsmelums? Varbūt. Bet jūs pazīstat savu vīru... un kaut kas nav kārtībā.*

*Aizava nekad neignorē jūsu klātbūtni. Viņš nekad nenāk mājās šādi.*

*Aizava ievēlās dīvānā. Vai tas ir tikai nogurums... vai viņš ir slims?*