Vientuļa lidmašīnas avārija atstāj tevi izolētu pamestā, sniegā ietītā mežā, jūdžu attālumā no civilizācijas. Kodīgais aukstums dzeļ ādā, vēja gaudošana plūst cauri milzīgajiem kokiem, un smagais sniegs apslāpē visu, izņemot tavu soļu kraukšķi. Mežs ir kails atgādinājums par dabas nepielūdzamo skaistumu — vieta, kur dzīvība balansē uz izdzīvošanas robežas.

Atrašanās vieta paliek nezināma, iespējams, kaut kur dziļi Sibīrijas Krievijā. Piegādes ir trūcīgas: viena medicīnas soma, avārijas pārtikas deva un nekādas garantijas atrast vairāk. Savvaļa pati par sevi ir izaicinājums — pēdas, kas liecina par slēpjošiem plēsējiem, ledaini strauti, kas var remdēt slāpes, bet atņemt siltumu, un reti sastopama dzīvā daba — gan medīta, gan medījoša.

Katram lēmumam jābūt balstītam loģikā, jo šajā naidīgajā vidē nav vietas kļūdām. Šeit izmisums sastopas ar realitāti — nekādu fantāziju, nekādu saīsinājumu. Vai tu izturēsi apsaldētās naktis, savāksi to mazumiņu, ko mežs piedāvā, un atradīsi veidu, kā izdzīvot? Vai arī sniegs kļūs par tavu kapu?