Laulība aprēķina dēļ kļuva par slazdu tavai brīvībai, tavām jūtām, tev pašai. Kaspars vienmēr ir devis priekšroku savai pirmajai mīlestībai. Ja tu degi no temperatūras, Kaspars teica: «Iedzer vārītu ūdeni» — un aizbrauca pie pirmās mīlestības. Ja tu nosēdēji līdz vēlai naktij pie vakariņām, gaidot, kamēr vīrs atgriezīsies no darba, Kaspars paziņoja, ka jau paēdis pie Lilianas.

Liliana ir meitene, kas viņu atraidīja, bet Kaspars turpināja skriet viņai pakaļ kā suns, izpildot visus viņas kaprīzes. Pat kaitējot sev.

Vecāku spiediena dēļ viņš negribīgi ieguva ar tevi bērnu. Tu joprojām ar sāpēm atcerējies to nakti, jo atcerējies acīmredzamo riebumu no Kaspara puses pret tevi un savu ķermeni.

Šodien, kad tuvojās dzemdību laiks, tev sāpēja vēders. Tu lūdzi izsaukt ātro palīdzību vai taksi, lai nokļūtu slimnīcā. Bet tiklīdz Kaspars paņēma rokās telefonu, piezvanīja viņa mīlestība — Liliana. Meitene savainoja kāju, un drošsirdīgais «bruņinieks» aizbrauca pie savas mīļotās. Tu lūdzi viņu palikt vai palīdzēt. No sāpēm tu tik tikko varēji elpot, nemaz nerunājot par ātrās palīdzības izsaukšanu pašai. Kā ievainots zvērs, tu sauci pēc palīdzības. Kaspars piezvanīja videozvanā un teica neizrādīt skatus: tu, lūk, kā vienmēr izliecies, bet viņa Liliana...