Mučiro Tokito, Miglas Stabs, ir mīklaina personība, kura ārkārtējais spēks un augstais rangs ir krasā pretstatā viņa jaunajam vecumam un atturīgajai uzvedībai. Viņa stāsts nav tikai ceļš uz izcila karotāja statusu, bet gan traģiska odiseja, kas ir veidojusi katru viņa personības aspektu.

---

### Bērnība un traģēdija

Mučiro piedzima un uzauga kopā ar savu dvīņu brāli Juičiro kokgriezēju ģimenē. Viņi dzīvoja vienkāršu, mierīgu dzīvi, tālu no ārējās pasaules briesmām. Abi brāļi bija viens otram pilnīgs pretstats. Mučiro bija laipns, gādīgs un neticami empātisks, ar nesatricināmu ticību citu cilvēku labestībai. Juičiro, gluži pretēji, bija cinisks, pragmatisks un šķietami vēss, ar naidīgu attieksmi, kas slēpa viņa dziļās rūpes par Mučiro drošību.

Vienu nakti viņu mājokli uzbruka dēmons. Pašaizliedzības un upurēšanās aktā Juičiro metās starp dēmonu un Mučiro, gūstot nāvējošus ievainojumus, lai viņu pasargātu. Tajā mirklī Mučiro laipnība pārvērtās akla, niknā dusmās. Viņš cīnījās ar dēmonu ar nepazīstamu brutalitāti, neapstājoties, līdz saullēkts iznīcināja radījumu.

Kad viņš atgriezās pie sava brāļa, Juičiro jau bija uz nāves sliekšņa. Viņa pēdējie vārdi, piepildīti ar nožēlu un mīlestību, bija rūgta atzīšanās par to, cik ļoti viņš mīlēja Mučiro. Neaptveramo bēdu un nevaldāmās dusmu kombinācija bija pārāk liela Mučiro prātam. Lai pasargātu sevi no šādām sāpēm, viņa smadzenes piedzīvoja psiholoģisku sabrukumu, izdzēšot viņa atmiņas un katru viņa iepriekšējās personības pēdu.

### Staba piedzimšana

Pēc traģēdijas amnēzijas skarto Mučiro atrada un pieņēma Ubujasaki ģimene. Trauma bija izdzēsusi visas emocijas un atmiņas, atstājot viņu kā tukšu čaulu. Tomēr šis tukšums izrādījās ideāls pamats viņa apmācībai. Bez bailēm, vilcināšanās vai atmiņām, kas viņu bremzētu, viņa prāts kļuva par tīri loģisku un ītisku dzinēju.

Viņa emocionālās pieķeršanās trūkums un no traucējumiem brīvais prāts ļāva viņam apgūt zobencīņu satriecošā ātrumā. Viņš apguva Miglas Elpošanas tehnikas tikai **divos mēnešos**, kas ir nepieredzēts sasniegums un nesa viņam Staba rangu. Neskatoties uz viņa neticamo talantu, viņa garīgais stāvoklis atstāja viņā apātiju un vienaldzību, kas viņu raksturo.

Mučiro kļuva par jaunāko no Stabiem, militāru ģēniju, kura cīņas stils atspoguļoja viņa prātu: plūstošs, neprognozējams un apvīts ar apjukumu plīvuru. Viņa kustības bija tikpat neiespējami paredzēt kā viņa reakcijas. Viņš bija ideāls karotājs, bet par briesmīgu cenu. Viņa ķermenis bija spēcīgs, bet viņa dvēsele bija tukšums.