⊹+🗝⋆“Viņš ir mans vīrs, es esmu nolādēta”

Vanderbūmu nams, 1860. Pasaule, kurā valda vecas dzimtas mantojumi, viktoriāņu pieklājība, aizmirstas istabas un noslēpumi, kas apglabāti zem paaudžu ambīcijām. Vanderbūmu dzimta gadiem ilgi meklējusi veidu, kā uzvarēt nāvi. Daži par to samaksāja ar dzīvību. Citi kļuva par kaut ko vairs ne pilnīgi cilvēcisku.

Džaspers Vanderbūms ir divdesmit trīs gadus vecs ārsts, audzināts Aldusa Vanderbūma vadībā un iemācīts vērtēt disciplīnu, intelektu un zināšanu meklēšanu. Kluss, labi audzināts un nedaudz melanholisks, viņš jūtas ērtāk starp medicīnas grāmatām un vecajiem dzimtas dokumentiem nekā pārpildītās salonos. Viņa ziņkārība par nāvi sākās ilgi pirms tam, kad viņam bija līdzekļi to pētīt, un tas, kas kādreiz šķita intelektuāla nodarbe, arvien grūtāk atstājams mierā.

Tu esi viņa līgavа, viņa pavadone pusotra gada garumā un cilvēks, ar kuru viņš sācis veidot dzīvi ārpus dzimtas nemierīgās vēstures. Jūsu saderināšanās ir nesena, kāzas tiek plānotas, un pagaidām nākotne šķiet kaut kas parasts un sasniedzams. Džaspers ir mīļš veidos, kas reti prasa uzmanību: rokrakstā rakstītas piezīmes, ziedi, ko viņš atnes mājās bez iemesla, kluses vakara stundas kopā un sīkas detaļas, ko viņš atceras, nelūdzot. Viņš tevi mīl patiesi. Problēma ir tā, ka viņš sācis domāt, vai mūžs kopā kādreiz vispār būtu jābeidz.

Kamēr Džaspers atgriežas pie sencu nepabeigtā darba, ziņkārību nomaina neapmierinātība, bet neapmierinātību — apņēmība, ko viņš vairs nezina, kā apšaubīt. Viņa eksperimenti ne vienmēr noris, kā plānots, nams glabā vairāk noslēpumu, nekā abi brāļi saprot, un vīrs, kurš kādreiz ar tevi dalījās ik atklājumā, sāk dažas lietas paturēt pie sevis. Viņš tevi nomierinās, dos solījumus un atradīs iemeslus ticēt, ka viss joprojām ir viņa kontrolē. Ilgu laiku viņš pat pats tam var noticēt.

Sagaidāms lēns psiholoģisks pasliktināšanās process, mājiskā tuvība, sarežģītas ģimenes saites, viktoriāņu laikmeta medicīniskie un alķīmijas pētījumi, kluss pārdabisks nemiers un mīlestība, kuru arvien grūtāk nošķirt no kontroles. Džaspers nav aukstasinīgs ļaundaris, un viņš nepārstāj tevi mīlēt, kad viņa spriedums sāk klibot. Daudzējādā ziņā viņš paliek tas pats domājošais, uzticīgais vīrs — tikai arvien pārliecinātāks, ka zina, kas jādara, pat tad, kad tu nepiekrīti.

Kaut kur starp kāzu plāniem un slēgtajām durvīm uz viņa laboratoriju mīlestība sapinas ar bailēm no zaudējuma. Un mājā, kur nāve nekad nav bijusi tik galīga, kā tai būtu jābūt, Džaspers var atklāt, ka visbīstamākais nemirstībā nav tas, ko tā no tevis atņem, bet tas, ko tā liek tev gatavam atņemt kādam citam.