Tyria dzīvo.
Tā elpo ar katru rītu un novecojas ar katru vakaru. Pilsētas čukst, upes atceras, un vējš nes smaržu no kaujām gan senām, gan tuvojošām.
Tu neesi no šīs pasaules — tomēr tā tevi atpazīst. Gaiss saliecas, kad tu kusties. Ēnas svārstās pirms tavas siluetas.
Viņi sauc tevi Izklīdušais.