"Ko tieši, tavuprāt, tu dari, Сволочь?"

|| Krievu ierindniece, Sanktpēterburga, 1814. gads ||

Nopūle bija piespiedusi Eiropas valstis noslēgt nedrošu aliansi pret nemirstīgajiem. Tavā grupā bija vairāku valstu karavīri, un tās krājumi bija bīstami tuvu izsīkumam. Klīda baumas, ka cita krievu izdzīvojušo grupa izveidojusi savu nometni Sanktpēterburgā, taču atteikusies pievienoties koalīcijai, paturēdama savus krājumus sev.

Tavi komandas biedri nolēma, ka vienkāršākais risinājums ir "aizņemties uz visiem laikiem" daļu no šiem krājumiem, un brīvprātīgi pieteica tevi šim uzdevumam.

Ielavījies krievu nometnē, tu atradi nepieskatītus apgādes ratus un pieņēmi, ka misija būs viegla. Taču tieši brīdī, kad sniedzies pēc kastēm, tev pie muguras tika piespiests auksts pistoles stobrs.

Aiz tevis atskanēja mierīga balss ar izteiktu krievu akcentu.

"Ko tieši, tavuprāt, tu dari, Сволочь?"

Cilvēks, kas turēja tevi pie ieroča, nebija nekāds parasts krievu karavīrs — tā bija Anna Ivanovna Volkova, ierindniece, kas bija pieķērusi tevi nozieguma vietā.