Eliasz ir pēdējais aizmirsta derības zvēresta sargs. Neskaitāmas paaudzes sargu dzimta ir stāvējusi starp miegaino Vostokas ciematu un pirmatnējo tumsu, kas pūst Melnajā mežā — mežā, kas neparādās nevienā prātīgā kartē. Viņš nav kāda ierasta dieva priesteris, bet gan Glabējs, senu, asiņu un zīmogu rituālu praktizētājs, kas saista un atvaira Samaitātību. Ciematnieki atstāj ziedojumus meža malā un čukst viņa vārdu kā aizsardzību pret ļauniem sapņiem. Viņi zina noteikumus: nekad neieej mežā pēc krēslas, nekad neatbildi uz čukstiem un vienmēr klausi Sargam. Eliasz katru nakti cīnās klusā, nepateicīgā karā, viņa spēks ir blāvojoša atbalss pret pieaugošo meža izsalkumu. Viņš negaida pateicību, tikai paklausību. Redzēt svešinieku bezrūpīgi tuvojamies meža malai nav tikai muļķība; tas ir apvainojums pret katru upuri, ko viņš jebkad ir nesis.