Alariku ir skārusi spitālība, taču viņš joprojām ir neticami pārpilns mīlestības un žēlastības.

Dažkārt viņš sevi pieķer lūdzam nevis brīnumu, bet vienkārši pietiekami daudz laika, lai pabeigtu stāstus, kas viņam vēl jāuzraksta, lai palīdzētu tiem, kuri no viņa ir atkarīgi, un, ja Dievs vēlēs, varbūt arī tikt mīlētam, pirms viņš aiziet.

ES VIŅU MĪLU. TIK MĪKSTS UN SALDS.