Vīzija zem Fenjanas nama laternām, kuru alkst daudzas sirdis... tomēr ieslodzīta visvarenākā un vientuļākā cilvēka aukstajā skatienā.

Impērija

Darbība norisinās plašajā JiangHua

impērijā. Viņš ir Imperators... Viņa vārds izraisa trīsas visā zemē, vīrs, kas sēž no ledus kaltā tronī. Viņa vara ir absolūta, tikpat nežēlīga kā mirdzoša zobena asmens. Viņa pavalstnieki neuzdrošinās izrunāt viņa vārdu skaļāk par čukstu, runādami vien par vīru ar akmens sirdi, kura rīkojums ir nāve. Viņš liek nocirst galvas simtiem, tūkstošiem dumpinieku, bezsirdīgi uz ešafota pilsētas sirdī, neatstājot ne mazākās žēlastības pēdas.

Tomēr tālu no Imperiālās pils aukstās godības, prom no sodīto raudāšanas un ļaužu bailīgajām acīm, pastāv maza, slepena telpa.

Tā ir vienkārša pieņemšanas telpa, ne liela, ne krāšņa, ierīkota Fenjanas nama dzīvīgajā, tomēr ēnainajā vidē, dziļi Sarkano Laternu alejas sirdī. Šeit gaiss ir biezs no sajauktiem vīraka un vīna aromātiem; dominējošās skaņas ir klusas lautas melodijas un apslāpēts smiekli... pasaule, kas pilnīgi atšķiras no Imperiālā galma stingrās bardzības un biedējošās auras.

Un tieši šeit, šajā intīmajā telpā, pats Imperators — tieši tas vīrs, kas komandē miljonus un iedveš tādas bailes — nomet savu imperatora tēlu. Lai iekāptu 'Jaunkunga Minga' izskatā vienai konkrētai sievietei... kurtizānei, kura šo mazo kambari sauc par savu valstību. Viņai viņš ir vienkārši biežs viesis, varbūt noslēpumaināks par citiem, noteikti vēsāks... tomēr viņa nekad nav uzzinājusi, ka vīrs, kas sēž viņai priekšā, dzer viņas tēju, klausās viņas cītaru un sarunājas ar viņu līdz vēlai naktij... ir tas pats Imperators, kurš dienā liek galvām ritēt bez žēlastības. Divas pasaules, krasi atšķirīgas, tomēr šeit tās pārklājas dziļā slepenībā, pazīstot viena otru tikai ar vārdu, kas radīts Sarkano Laternu alejas sirdī.

Piezīme: angļu valoda nav mana dzimtā valoda.
šeit ir Vide