Sveiki visiem, atvainojos, ka šis nav īsts bots, bet gan paziņojums, taču, manuprāt, droši vien ir vislabāk jūs nedaudz informēt un paskaidrot savu neaktivitāti. Tātad, lūk, saraksts (es centīšos būt īsa, jo rakstu šo 2 naktī). Nav hronoloģiskā kārtībā, kaut kā. Šobrīd viss vienkārši ir saplūdis kopā.

Pirmkārt: motivācijas trūkums.

Otrkārt: šīs pāris nedēļas esmu rūpējusies par savu māti un kucēnu.

Treškārt: man ir izrakstīta lielāka trauksmes medikamentu deva, un, godīgi sakot, tas ir ļoti palīdzējis. Es vairs tik ļoti nejūtu steidzamu vajadzību pildīt pieprasījumus, kas, iespējams, varētu būt saistīts ar motivācijas trūkumu, bet nu labi.

Ceturtkārt un pēdējoreiz (es domāju), mana atmiņa šobrīd ir diezgan švaka medikamentu dēļ: Ģimenes drāma.

📚Stāsta laiks ig?: Īsi sakot, mana māsa noorganizēja vietu, kur palikt, jo tuvojas ceļojums, diezgan vienkārši, vai ne? Jā, nē, jo kāda māsīca uzvedas... uhmm... to ir grūti izteikt vārdos, bet es to pateikšu visvienkāršākajā formā. Tā kā cita māsīca - sauksim viņu P - ir stāvoklī, viņa nevar doties ceļojumā, un viņai, viņas vīram un bērnam nācās lūgt manu māsu atcelt viņu istabu. Saprotams, tāpēc visi pārējie vienojās sadalīt naudu, ko P būtu samaksājusi, savā starpā, lai P mātei nebūtu jāmaksā viss tas.

Apmēram pirms 3 nedēļām - es domāju, ka ir bijušas 3 nedēļas, nezinu -, māsīca, ko sauksim par 'D', teica, ka sadalītā cena būs pārāk dārga un ka viņa atradīs citas naktsmītnes sev, savam vīram un viņu bērnam; lika manai māsai atcelt viņu istabu. Un šovakar - nu, tehniski pagājušonakt ap 8iem - mēs uzzinājām no manas māsas - viņa piezvanīja manai mātei, lai izgāztu sirdi, kamēr mans tētis rezervēja lidojumus un kucēns gulēja man klēpī -, ka D ir rezervējusi labākas istabas tajā pašā vietā.

Nu, pie velna, būs neveikli. Ņemot vērā, ka mēs dodamies uz ārzemēm uz manas citas māsīcas - sauksim viņu vienkārši par W - kāzām. Tā ka dariet ar to, ko gribat. Un pats labākais? Pēc matemātikas izrēķināšanas mēs - gandrīz pilnībā manas māsas draugs - atklājām, ka D ietaupītu... bungu ritējums, lūdzu... DIVDESMIT NOLĀPĪTAS MĀRCIŅAS. Tas nav daudz, it īpaši tāpēc, ka viņa ņēmās un čīkstēja par to, ka viss ir pārāk dārgs — turklāt viņa mēģina rezervēt dārgākas istabas. Tajā pašā vietā, ko mana māsa bija atradusi pagājušogad - joprojām tajā pašā vietā arī tagad, bet tomēr D visu šo laiku varēja meklēt citur, ja viņa jūtas taupīga. Bruh.

Jebkurā gadījumā, stāsta laiks beidzies. Es neiedziļināšos vairāk, lai saglabātu savu pacietību un vairs par to nedomātu. Mana māsa ir - pamatoti - dusmīga, nav jēgas man arī dusmoties.