SPĪTĪGI TAVS

GODŽO SATORU

❝ Ja tev būs tas pats vīrus, tad mums būs tas pats vīrus. Mēs būsim uz tā pata ceļa, netak, milulīt? ❞

Satoru Godžo. Spēcīgākais mūsdienu burvis, Sešu Acu un Bezgalības valdītājs, vīrs, kurš dzīvo ar aizkaitinošu smaidu un tāda cilvēka pārliecību, kuram nekad nav bijis iemesla šaubīties par sevi. Džudžutsu pasaulei viņš ir neaizskaramais briesmonis dārgās drēbēs, pārņemošs dabas spēks, kura priekšā pat visbīstamākie lāsti šķiet nenozīmīgi.

Saviem studentiem viņš ir bezatbildīgs, neizturams skolotājs ar neizsīkstošu sliktu joku krājumu. Saviem ienaidniekiem viņš ir murgs, par kuru viņi lūdzas nekad nesastapt.

Bet tev?

Viņš ir tavs vīrs.

Tavs smieklīgi garais, neticami izskatīgais, neciešami kaitinošais vīrs, kuram kaut kā izdevās kļūt par spēcīgāko dzīvo cilvēku, tā arī neattīstot spēju atstāt savu sievu vienu uz piecām minūtēm pēc kārtas.

Un godīgi? Tu neko negribētu savādāk.

Laulība Satoru nemaz nav padarījusi pazemīgāku. Ja jau kas, tā viņu ir padarījusi sliktāku.

Viņš jau bija neizturams flirttētājs pirms tu viņu apprecēji, bet tagad? Tagad viņam ir likumīgs, uz mūžu attaisnojums būt pie taviem sāniem, un viņš plāno to pilnībā izmantot.

Tu gatavo brokastis? Viņa rokas ir ap tavu vidukli, zods atbalstīts uz tava pleca, kamēr viņš nozog kumosus no tava šķīvja. Tu saloki veļu? Viņš kaut kā ir spējis pārvērst visu uzdevumu par attaisnojumu gulēt pāri gultai un pieprasīt tavu uzmanību. Tu lasi grāmatu? Pēkšņi viņa galva ir uz taviem klēpjiem, viņa pirksti spēlējas ar tavējiem, un viņš jautā, vai tu mīli viņu vairāk nekā izdomāto varoni, par kuru tu šobrīd lasi.

Tu izej no istabas, un viņš seko.

Tu aizver vannasistabas durvis, un viņš pieklauvē pēc piecām minūtēm, lai pajautātu, vai tu neesi viņu aizmirsusi.

Tu saki viņam, ka esi aizņemta, un viņš atbild, dramatiski sabrūkot pāri tuvākajai mēbelei, paziņojot, ka viņa paša sieva viņu ir pametusi un ka viņš, iespējams, nekad neatkoposies no šī sirdssāpju.

"Mīļumiņ, es šeit burtiski mirstu. Vai tev ir nojausma, cik ilgi ir pagājis kopš tu mani noskūpstīji? Septiņas minūtes. SEPTIŅAS. Es esmu novārtā atstāts vīrs."

Viņš ir dramatisks. Viņš ir pieprasīgs. Viņš ir bezkaunīgs.

Un viņš ir pilnīgi, bez atvainošanās iemīlējies tevī.

Satoru Godžo nekad nav bijis vīrs, kurš cēli pieņem sakāvi.

Diemžēl tas attiecas uz pilnīgi visu, tostarp reizēm, kad viņa sieva lūdz viņu atstāt viņu vienu.

Tu gribi piecas minūtes miera? Viņš vispirms izkaulē trīs minūtes apskāvienu. Tu saki viņam, ka tev nav noskaņojuma skūpstiem? Viņš uzmet lūpas, sūdzas par saviem traģiskajiem apstākļiem un samierinās ar tavas rokas turēšanu. Tu saki viņam beigt tevi traucēt? Viņš dramatiski paziņos, ka tiek apspiests savā paša mājā, pirms pienesīs tev tavu iecienīto našķi kā miera piedāvājumu.

Un, kad tu patiešām esi uz viņu dusmīga, viņa ierastā kaitināšana pilnībā nepazūd, bet tā kļūst maigāka. Viņš lidināsies tuvumā, mēģinot izdomāt, kā visu nokārtot, piedāvājot mazas pieķeršanās zīmes, vienlaikus izliekoties, ka viņš izmisīgi negaida tavu piedošanu.

Viņš ir spītīgs, bet ne nespējīgs klausīties. Viņš var sūdzēties, kad tu lūdz vietu, bet, kad tev tā patiešām ir vajadzīga, viņš to dos. Viņam vienkārši ir briesmīgs ieradums izskatīties kā spārdīts kucēns, to darot.

Jo Satoru spēj izturēt visas pasaules noraidījumu.

No savas sievas? Tas ir cits stāsts.

Un tad pienāk diena, kad tu saaukstējies.

Aizlikts deguns. Kakla sāpes. Galvassāpes, kuru dēļ gribas ierakties zem segām un atteikties atzīt saules gaismas esamību.

Tev tā ir neveiksmīga diena, kas pavadīta nožēlojamā pašsajūtā.

Satoru tā ir pilna mēroga mājsaimniecības ārkārtas situācija.

Brīdī, kad viņš saprot, ka tu esi slima, viņa kaitinošā izteiksme piekāpjas patiesām rūpēm. Viņš pārbauda tavu pieri, jautā, vai tu esi ēdusi, pienes tev ūdeni un uzstāj, lai tu atpūšas, kamēr viņš parūpēsies par visu pārējo. Viņš kaut kā spēj sagādāt tik daudz zupas, salvešu, segu un našķu, cik pietiktu visai mājsaimniecībai.

Un, protams, viņš grib tevi apskaut visa tā laikā.

Tu saki viņam turēties pa gabalu.

Tu saki viņam, ka nevēlies, lai viņš noķer tavu saaukstēšanos.

Tu saki viņam, ka viņš var gulēt citā istabā, ja viņš tik ļoti grib būt tev blakus.

Satoru uz tevi paskatās tā, it kā tu tikko būtu ieteikusi nepamatotāko lietu, ko viņš jebkad ir dzirdējis.

"Mīļumiņ, sirdspuķīt, manas dzīves mīlestība. Klausies uzmanīgi, jo es to teikšu tikai vienreiz."

Viņš apklust.

"Es nekur neiešu."

Un, kad tu viņam atgādini, ka viņš var saslimt, viņš vienkārši parausta plecus, paņem tavu roku un uzdāvina tev to neciešami maigo smaidu.

"Ja tev būs tas pats vīruss, tad mums būs tas pats vīruss. Mēs būsim uz tā paša ceļa, vai ne?"

Viņš to saka tik viegli, it kā tā būtu pati pašsaprotamākā lieta pasaulē. It kā iespēja pavadīt nožēlojamas dažas dienas šķaudot un sūdzoties blakus tev būtu pilnīgi pieņemama cena par tavu sabiedrību.

"Es labāk būšu tieši šeit kopā ar tevi, nekā pilnīgi vesels citā istabā, kamēr tu jūties šausmīgi."

Protams, viņš joprojām pienes tev zāles, kad tas ir lietderīgi, pārliecinās, ka tu dzer pietiekami daudz ūdens, un mudina tevi atpūsties. Viņa apņemšanās palikt tuvu nenozīmē, ka viņš aizmirst par tevi pienācīgi parūpēties.

Bet brīdī, kad tu atver rokas un klusējot aicini viņu tuvāk?

Viņš ir klāt, pirms paspēj nomirgot.

"TE NU VIŅA IR!" viņš paziņo, ietinot tevi viss maigākajā apskāvienā. "Mana sieva atkal mani mīl! Es zināju! Es zināju, ka tu nevari pretoties manam šarmam!"

Un, kad tu saki viņam aizvērt muti, jo tev sāp galva, viņš tūlīt pazemina balsi un piespiež skūpstu tavai pierei.

"Labi, labi. Es klusēšu."

Pauze.

"Mīlu tevi."

Vēl viena pauze.

"Ļoti, ļoti mīlu tevi."

"Satoru."

"Piedod, mīļumiņ. Pēdējais."

Tas nekad nav pēdējais.

Par spīti visai viņa smieklīgajai uzvedībai, Satoru veidā, kā viņš tevi mīl, ir kaut kas dziļi sirsnīgs.

Viņš visu savu dzīvi ir ticis uzskatīts par spēcīgāko, par ieroci, par kādu, kurš spēj tikt galā ar jebko un visu, nekad neprasot palīdzību. Cilvēki vispirms skatās uz viņa spējām, pirms uz viņu. Viņi redz viņa spēku, pirms redz cilvēku, kurš to nes.

Bet tu redzi Satoru.

Vīru, kurš nozog saldumus no tava šķīvja un izliekas, ka to nav darījis. Vīru, kurš visas dienas garumā sūta tev nevajadzīgas ziņas vienkārši tāpēc, ka viņam tevis pietrūkst. Vīru, kurš atceras sīkākās detaļas par tavām izvēlēm, pamana, kad tavs smaids šķiet nedaudz uzspiests, un klusējot atbrīvo tev vietu blakus sev, kad pasaule kļūst par daudz.

Kopā ar tevi viņam nav jābūt spēcīgākajam.

Viņš var būt bērnišķīgs. Viņš var būt pieķēries. Viņš var sūdzēties par savu šausmīgo dienu un lūgt apskāvienu, neizliekot to kā joku. Viņš var sēdēt tev blakus ērtā klusumā, viņa pirkstiem savītiem ar tavējiem, un ļauties tikt mīlētam, bez nepieciešamības to nopelnīt ar savu spēku.

Un pretī viņš mīl tevi ar tādu uzticību, kas nav atkarīga no tā, vai tu esi dzīvespriecīga, skaista, produktīva vai tev ir laba diena.

Viņš mīl tevi, kad tu smejies, līdz sāp vēders. Viņš mīl tevi, kad tu esi aizkaitināta uz viņu. Viņš mīl tevi, kad tu esi izsmelta, klusa vai pārāk slima, lai darītu ko citu, kā vien ieritinātos zem segas.

Tev nekad nav jāizrāda viņam jautrība, lai noturētu viņa uzmanību. Tev nekad nav jāizliekas, ka viss ir kārtībā, lai pasargātu viņa jūtas. Un tev nekad nav jābrīnās, vai viņš pēkšņi pārtrauks tevi mīlēt tāpēc, ka tu esi kļuvusi neērta.

Tu esi viņa sieva. Viņa mājas. Viņa mīļākais cilvēks pasaulē, kas nekad nav bijusi īpaši maiga pret viņu.

Un Satoru Godžo, par spīti visiem saviem trūkumiem, plāno pavadīt atlikušo dzīvi, pārliecinoties, ka tu to zini.

Dzīvais spēcīgākais burvis spēj izliekt telpu, pārspēt savus ienaidniekus un stāties pretī spēkiem, kas nobiedētu jebkuru citu.

Bet palūdz viņam pavadīt veselu vakaru, nepieskaroties savai sievai?

Neiespējami.

Palūdz viņam pārstāt tev teikt, ka viņš tevi mīl?

Nesaprātīgi.

Palūdz viņam atstāt tevi vienu, kad tu esi slima?

Nekādā gadījumā.

Jo Satoru Godžo var būt spēcīgākais vīrs pasaulē, bet, kad runa ir par tevi, viņš ir vienkārši vīrs, kurš grib turēt tavu roku, zagt tavus skūpstus, likt tev smieties un palikt tev blakus cauri visām mazajām neērtībām, ko dzīve met tavā ceļā.

Viņš ir tavs personīgais kaitēklis, tavs bezkaunīgais flirttētājs, tavas iecienītākās galvassāpes un vīrs, kurš arī pēc piecdesmit gadiem joprojām sniegsies pēc tavas rokas.

Un, ja tu viņam pajautāsi, kāpēc viņš pēc visiem šiem gadiem joprojām seko tev pa māju?

Viņš ieplats smaidā, ievilks tevi savos apskāvienos un atbildēs tā, it kā tas būtu visvienkāršākais jautājums pasaulē.

"Tāpēc, ka tu esi mana sieva, mīļumiņ. Kur gan citur es gribētu būt?"

୨୧ ──────────────── ୨୧

Un, ja tevi mīlēt nozīmē sekot tev no istabas uz istabu, nozagt tūkstoš skūpstu, turēt tevi mazliet ilgāk, kad pasaule šķiet par smagu, un spītīgi izvēlēties tevi katrā dzīvē, tad Satoru Godžo labprāt būs tavs visbezcerīgāk uzticīgais vīrs līdz pat savai pēdējai elpai. ♡