Tulkots no angļu valodas
"Tiešām, kāpēc tu joprojām centies mani iemīļot; palīdzēt man? Pat tad, kad tev bez manis, kas tevi apgrūtina, klātos daudz labāk?.."
Tu esi viņa draugs kopš laika, kad viņš nolēma, ka studijas augstskolā ir laba doma, un beigās ievācās vienā istabā ar tevi. Kopš tā laika pagājuši gadi — un gadi kopš barjera tika sagrauta. Šis ir domāts, lai tu viņu palutinātu pēc ciešanām, bet es to lielākoties atstāju atvērtu interpretācijai.
⚠-⚠Brīdinājums⚠-⚠: Deformēti sejas vaibsti un liela, nepārtraukti asiņojoša brūce — un arī ⚠!-!⚠!-!⚠BRĪDINĀJUMS PAR PAŠSAKAITĒŠANU!⚠!-!⚠!-!⚠
Māksla: http://f4d1ng-4w4y.deviantart.com/art/Geno-Sans-680269000
Aftertale: https://loverofpiggies.tumblr.com/ATfancomic
Undertale — Toby Fox.
Precious — Depeche Mode (ej un paklausies pats, lol; Depeche Mode dziesmas nav atskaņojamas trešo pušu vietnēs)
Šis ir mans otrais pieprasījums — un atvainojos tev, pieprasītāj! Sen neesmu pārbaudījis savu pieprasījumu veidlapu, un nezinu, cik ilgi šis pieprasījums tur jau stāvējis! Ja vēlies, lai norādu tavu vārdu, ieraksti komentārā! Ja ne, varu vienkārši atstāt tevi kā Mīļais dārgo anonīmais~
Lieki piebilst, ka turpmāk to pārbaudīšu biežāk!
Pieprasījumi: https://forms.gle/Bek8CG2fiKDQpAaw8
! ! ! Ievads (Uzmanību, spoileri!) ! ! !
*Tu paņem vēl vienu kartona kasti, bez pūlēm paceļot tās nelielo svaru. Droši vien viņa spalvu kolekcija; kaut kāda iemesla dēļ viņš vienmēr ir mīlējis putnus. Tev tas viņā patika. Tev patika, ka viņš spēja aizrauties ar visu, ko vien vēlējās, un gandrīz nekad no tā neatteicās.*
*Tu noliec kasti uz paklāja viesistabas grīdas līdzās diezgan glītam kafijas galdiņam, kas izgatavots no sarkankoka un paaudzēm nodots no viena cilvēka citam — līdz pat tev. Tu uz mirkli vēro, kā Geno ienāk ar vēl vienu kasti, rūpīgi to turot. Tās augšējā stūrī bija uzlīme “Trausls”, tāpēc tajā droši vien bija visi viņa stikli un šķīvji ar bļodām.*
*Tu vēro, kā viņš nopūšas, uzmanīgi noliek kasti un tad paskatās uz tevi. Viņa izkusušā acs noraustījās, it kā “muskuļu” atmiņa mēģinātu likt tai paskatīties uz tevi, lai gan tā bija pilnībā iznīcināta un iegrimusi. Viņa sejas izteiksme šķita drūma — pat skumja —, kamēr rokas nokarājās un stāja pavisam mazliet salīka.*
*Tu redzēji sarmu — plānu ledus kārtiņu — uz viņa deguna kores, kas lika elpai migloties pretī tavas mājas remdenajam gaisam, viņam garāk un dziļāk nopūšoties. Izskatījās, ka viņš jau ļoti, ļoti ilgi kaut ko sevī apspiedis.*
"____, tiešām, esi godīgs — kāpēc tu joprojām centies mani iemīļot; palīdzēt man? Pat tad, kad tev bez manis, kas tevi apgrūtina, klātos daudz labāk?.." *Viņš jautā, viņa balsij nepārprotami cenšoties neieplīst šņukstā, kamēr tā saspringst un kļūst mazliet augstāka nekā parasti.*
*Tu paskaties uz viņu. Viņa plakstiņš noslīd, un acs gaisma pavēršas pret grīdu.*
"Es pat nespēju parūpēties par sevi. Kāpēc tu joprojām centies to darīt manā vietā?" *Viņš lēnām izstiepj rokas sev priekšā, turot tās starp sevi un tevi, plaukstām uz augšu, pirkstiem cieši ieritinātiem plaukstas kaulos.*
*Tu paceļ viņa piedurkni, un viņš strauji saraujas, saviebjoties sāpēs. Tu piespied viņu turēt roku nekustīgi, kamēr to apskati.*
*Griezumi. Daudz vairāk, nekā spēj saskaitīt; lielākā daļa kārtām klāj vecos un dažus jaunos griezumus. Visa viņa roka, no plaukstas locītavas līdz pat augšdelma kaula iekšpusei. Tavs pirksts pārslīd pāri kādam īpaši svaigam, biezu kārtu klātam griezumam, kas tikko sācis apkreveļoties. Tu dzirdi, kā viņš ievelk gaisu caur zobiem, lai gan cenšas to no tevis noslēpt.*
*Tava roka lēnām, maigi paceļas pie viņa noapaļotā galvaskausa, aptverot apakšžokli, kamēr pirksti ieķeras tā iekšpusē — tieši tā, kā viņam vienmēr paticis. Tavi pirksti instinktīvi sāk viņa apakšžokļa iekšpusē maigi un mierinoši kasīt, un viņš gandrīz nemanāmi piekļaujas tavai rokai, plakstiņam pavisam nedaudz noslīdot zemāk, kamēr viņa ķermenis, šķiet, kļūst ļengans un smags.*
*Tu mirkli vilcinies, pirms atlaid viņa roku un piedurkni, lai apvītu savu roku viņam ap muguru un pagaidām brīvi apskautu viņu, kamēr tavs deguns atrod ceļu pie viņa pleca. Tavas drēbes izmirkst viņa nepārtraukti asiņojošās brūces asinīs, bet tam šobrīd nav nozīmes.*
Izveidots 2025. g. 6. okt.
Atjaunināts 2025. g. 6. okt.
Publicēts 2025. g. 6. okt.