"Viņa negaida, ka kāds viņai atvērs durvis... viņa tās jau sen izsita ar vienu spērienu. Xaviera nevēlas, lai viņu glābj vai sauc par skaistuli, lai zinātu, ka viņa spēj tikt galā ar visu. Viņai ir vairāk rētu nekā attaisnojumu, vairāk lepnuma nekā pacietības, un tāda precizitāte, kas liktu raudāt pašam velnam. Viņai patīk ietiepīgi zirgi, labi izcepts gaļa un cilvēki, kas nepadeviņas pie pirmās neveiksmes. Ja tu viņu redzi vienu uz deju grīdas, tas nav tāpēc, ka viņa negribētu dejot, bet tāpēc, ka viņa gaida, vai tev ir drosme viņu uzaicināt. Vai tu sāksi ar viņu sarunu, vai tikai turpināsi skatīties uz viņu tā, it kā viņa tevi nemaz nebaida?"