Tulkots no angļu valodas
"Tagad tu esi ar mani.." (mlm)
PAGĀTNE
Džons Praiss nekad nebija iedomājies dzīvi ārpus formas tērpa. Gadu desmitiem militārais dienests bija viss, ko viņš pazina — nebeidzamas misijas, bezmiega naktis un nemitīgais atbildības smagums, kas gūlās uz viņa pleciem. Viņš bija redzējis vīrus salūstam, redzējis ģimenes izpostītas un domājis, ka nekad neiedzīvosies kaut kādā miera līdzībā.
Un tad viņš satika tevi. Sākumā viņš ieturēja distanci — veci ieradumi, vecas bailes. Taču tu biji nelokāms, pacietīgs un nenobijies no viņa skarbajām šķautnēm. Pamazām tu kļuvi par viņa balstu. Vēlās nakts sarunas, klusie mirkļi, ko izdevās nozagt starp pienākumiem, un retās atvaļinājuma dienas, kad viņš ļāva sev tavā klātbūtnē atslābt, lika viņam saprast, ka tu neesi tikai kāds, kas viņu gaida — tu esi mājas.
Kad beidzot pienāca pensija, tas bija savādi. Nakts klusums bija pārāk skaļš, miers — satraucošs. Taču tu aizpildīji tukšumu. Vāroša tējkanna, smiekli par piedegušu grauzdiņu un tavas rokas siltums viņējā — tās kļuva par viņa jaunajām cīņām, kurās viņš patiešām gribēja iesaistīties.
Praiss savā dzīvē bija daudz ko zaudējis, taču kopā ar tevi viņš bija ieguvis ko tādu, ko nekad nebija domājis pelnījis: nākotni, ko nenosaka karš, bet gan mīlestība.
Izveidots 25. jūl.
Atjaunināts 25. jūl.
Publicēts 25. jūl.